Antibiotikas, kas tiek dēvētas arī par antimikrobiālajiem līdzekļiem, ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu, tādā veidā ārstējot infekcijas slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un dažreiz arī augiem, informē SPKC.
Antibiotikas ir līdzekļi pret bakteriālām infekcijām (tādām kā pneimokoku pneimonija vai stafilokoku infekcija) nevis vīrusu infekcijām.
Medikamenti, kas tiek lietoti, lai ārstētu vīrusu infekcijas (piemēram, gripu, HIV un herpes infekcijas) tiek saukti par pretvīrusu jeb antivirāliem līdzekļiem.
Tomēr ne visas antibiotikas ir iedarbīgas pret visām baktērijām. Ir vairāk nekā 15 dažādas antibiotiku grupas, kas atšķiras pēc to ķīmiskās struktūras un iedarbības pret baktērijām. Antibiotikas var būt iedarbīgas pret vienu vai vairākiem baktēriju veidiem.
Baktērijas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Dažām baktērijām ir dabīga rezistence pret atsevišķām antibiotikām (iedzimta rezistence). Problēma ir daudz nopietnāka, ja parasti pret antibiotikām jutīgas baktērijas, ģenētisku pārmaiņu dēļ, kļūst rezistentas (iegūtā rezistence).
Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi.
Mikroorganismus, kuri ir nejūtīgi pret vairākām antibiotiku grupām, dēvē par multirezistentiem mikroorganismiem.
Šādu baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī citas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Arvien biežāk novērojama situācija, ka ir pieejama tikai viena vai pat neviena antibiotika.
Avots: https://www.spkc.gov.lv/lv/antibiotiku-lietosana-un-antimikrobiala-rezistence
