Lai noteiktu vienotu pašvaldību kapsētu izveidošanas, uzturēšanas un kapavietas piešķiršanas kārtību, kā arī šo kapsētu apbedījumu reģistra vešanu un ziņu par mirušo apbedīšanu vai kremēšanu aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 9.septembrī, konceptuāli atbalstīja jaunu Kapsētu likuma projektu.
Likums izstrādāts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu pašvaldību kapsētu izveidošanas un uzturēšanas, kā arī kapavietas piešķiršanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves.
Paredzēts, ka jaunais likums attieksies uz pašvaldību kapsētām un tas noteiks vienotas pamatprasības kapsētas izveidošanai, paplašināšanai, uzturēšanai un slēgšanai, pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanas kārtību un prasības kapavietas piešķiršanai un uzturēšanai. Tāpat tiks noteikta kapsētas apsaimniekotāja un kapavietas turētāja kompetence, pamatprasības apbedīšanai un pārapbedīšanai, kā arī ziņu aktualizēšanai Fizisko personu reģistrā.
Kapsētu likuma projekts noteic arī kārtību, kādā kapavietu varēs atzīt par nekoptu un atņemt kapavietas izmantošanas tiesības. Paredzēts, ka kapsētas apsaimniekotājam ne retāk kā vienu reizi gadā – no 1.aprīļa līdz 1.novembrim – būs jāapseko kapi un jāinformē pašvaldība par ilgstoši nekoptām kapavietām. Pašvaldība par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu varēs lemt, ja kapavieta netiks sakopta triju gadu laikā, vai arī šīs tiesības atjaunot pēc atdusas vietas sakopšanas.
Jaunā likuma spēkā stāšanās plānota 2026.gada 1.janvārī, tomēr paredzēts arī pārejas periods. Pašvaldībām jauni saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu būs jāizstrādā un jāpieņem līdz 2027.gada 30.jūnijam. Tāpat paredzēts, ka viena gada laikā pēc likuma pieņemšanas pašvaldībām kapsētās, izvērtējot to apmeklētību, būs jānodrošina ūdens ņemšanas vieta, kā arī tualete. Tāpat viena gada laikā pašvaldībām būs jāizveido apbedījumu reģistrs, savukārt dati par iepriekš apbedītajām personām reģistrā būs jāiekļauj triju gadu laikā.
Šobrīd Latvijā nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu pašvaldību pienākumus un tiesības mirušo iedzīvotāju, tostarp neidentificētu personu, apbedīšanas jautājumos, kā pašvaldības apkopo ziņas par kapsētās veiktajiem apbedījumiem un kolumbārijos izvietotajām urnām, kā arī par ziņu aktualizāciju Fizisko personu reģistrā. Lai gan kapsētu izveidošanu, uzturēšanu, izmantošanu, paplašināšanu, kapavietas piešķiršanu un citus jautājumus pašvaldības noteic saistošajos noteikumos, tomēr katras pašvaldības pieeja šajos jautājumos atšķiras, piemēram, par kapavietas piešķiršanu, mirušo apbedīšanu, laika periodu virsapbedījumu veikšanai, datu nodrošināšanu publiskai pieejamībai, norādīts likuma projekta anotācijā.
Lai jaunais Kapsētu likums varētu stāties spēkā, tas trijos lasījumos vēl jāskata Saeimas sēdē.
Foto: Freepik
