Ņirgāšanās ir izplatīts vardarbības veids izglītības vidē, ar ko bērni un pusaudži var saskarties jebkurā izglītības posmā. Veselības ministrijas dati liecina, ka Latvijā izglītības iestādēs vidēji katrs trešais bērns ir pieredzējis ņirgāšanos, tādēļ visticamāk arī jūsu bērna pieredzē ir kāds ņirgāšanās gadījums.
Ņirgāšanās bērnam var radīt ļoti nopietnas sekas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Pētījumi un dati norāda, ka pastāv saistība starp izglītības vidē piedzīvotu ņirgāšanos un fiziskām, psihiskām, emocionālām vai sociālām problēmām, kādas attīstījušās vēlākās dzīves laikā, tādēļ ir būtiski ņirgāšanos novērst.
Vecāku loma ir ļoti nozīmīga ņirgāšanās prevencijā (pasākumu kopums, kuru mērķis ir samazināt iespēju, ka ņirgāšanās notiks), atklāšanā un novēršanā, jo vecāki savus bērnus pazīst vislabāk un pirmie spēs pamanīt izmaiņas bērna noskaņojumā un uzvedībā. Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu.
Ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai ņirgāšanos vispār nenotiktu. Tomēr, ja ņirgāšanās ir notikusi, ir būtiski to laikus atpazīt un pārtraukt, jo no ņirgāšanās cieš visi, kas tajā ir iesaistīti – gan upuris un ņirgāšanās situācijas novērotāji, gan pāridarītājs. Turklāt, situācijai pamainoties, mainās arī lomas, un bērns no pāridarītāja vai vērotāja var kļūt par upuri vai arī atrasties vairākās lomās vienlaicīgi.
Par ņirgāšanos pret bērnu var liecināt dažādas pazīmes. Svarīgi tās pamanīt pēc iespējas ātrāk, lai nekavējoties varētu bērnam sniegt atbalstu un palīdzību. Laicīgi sniedzot bērnam palīdzību, iespējams mazināt ņirgāšanās sekas, kas var ietekmēt visu atlikušo bērna dzīvi.
Jāatceras, ka dažiem bērniem pazīmes var būt izteiktākas un vieglāk pamanāmas nekā citiem, katrs gadījums ir vērtējams individuāli.
Tāpat jāņem vērā, ka dažām no tālāk minētajām pazīmēm var būt arī citi iemesli, kas nav saistīti ar ņirgāšanos, tādēļ būtiski pievērst uzmanību tām pazīmēm, kas parādījušās pēkšņi, bez cita pamatota izskaidrojuma.
Biežākās pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no ņirgāšanās:
• bērns sūdzas par sliktu pašsajūtu bez zināma medicīniska iemesla, piemēram, par bezmiegu, galvassāpēm, vēdersāpēm, sliktu dūšu;
• neparasts ārējais izskats: piemēram, citādāks apģērbs, nekā bija aizejot uz izglītības iestādi, pašrocīgi mainīts jocīgs matu griezums;
• bērnam parādās galējas uzvedības izpausmes: ļoti agresīvs, provocējošs vai izteikti pasīvs, pārlieku paklausīgs un pakļāvīgs;
• kļuvis piesardzīgs, uzmanīgs, bailīgs, tramīgs;
• bērns ir pārlieku paškritisks, ar zemu pašvērtējumu;
• baidās no citu cilvēku negatīvas attieksmes vai kritikas, ir raudulīgs;
• negrib apmeklēt izglītības iestādi vai mēdz klaiņot mācību stundu laikā vai pēc tām;
• bērnam sagādā grūtības veidot attiecības ar vienaudžiem vai nav draugu grupas/ klases kolektīvā, vai kļūst izteikti noslēgts;
• var pārstāt nodarboties ar hobijiem un citām lietām, kas agrāk ļoti aizrāva un iepriecināja, vai negrib piedalīties draugu vai ārpus klases/ kolektīva pasākumos (piem. atsakās doties ekskursijā, vairs neapmeklē izglītības iestādes pasākumus u.tml.);
• novērojama paškaitnieciska uzvedība, piemēram, sevis ievainošana, pašnāvības mēģinājumi (izteiktāk pusaudža vecuma bērniem);
• fiziskas ņirgāšanās gadījumā raksturīgi, ka bērns nevar atcerēties vai pastāstīt, kā radušies ievainojumi uz viņa ķermeņa, vai arī katru reizi stāsta citu stāstu par to, kā ieguvis ievainojumus/ traumas;
• bērns izvairās un baidās no fiziska kontakta;
• ģērbjas tā, lai slēptu savu ķermeni;
• bērnam parādās sabojātas, nosmērētas mantas, vai arī tās bieži pazūd.
Papildus kiberņirgāšanās gadījumā:
• bērns var izteikti slēpt savu telefonu/ viedierīci, vai arī ļoti izteikti “dzīvot” tajā;
• ir satraukts vai neapmierināts pēc interneta un sociālo tīklu lietošanas vai datorspēļu spēlēšanas;
• izteikti nevēlas dalīties/ stāstīt ar savu pieredzi vai aktivitātēm internetā.
Avots: https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-04/Rekomend%C4%81cijas%20makets%202004.pdf(Veselības ministrijas sagatavotais materiāls Kā pasargāt bērnu no ņirgāšanās)
