22.08.2024.
Tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) 14. augustā izziņojusi ārkārtas situāciju saistībā ar jauna pērtiķu baku varianta izplatību Āfrikā, publicējam informāciju par šo slimību. PVO secinājusi, ka pērtiķu bakām ir risks atkārtoti izplatīties starptautiski (līdzīgi kā slimības uzliesmojumā pirms diviem gadiem). SPKC informē, ka vakcinācija ir pieejama, tā ir bez maksas.
Pērtiķu bakas (monkeypox) ir reta, bakām līdzīga slimība, kas galvenokārt sastopama tropu mežu valstīs centrālajā un Rietumāfrikā. Slimība tika atklāta laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, ortopoksvīrusu infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no Āfrikas koku vāveres, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir nedaudz maldinošs.
- Pērtiķu bakām ir raksturīgas sekojošas klīniskās pazīmes: galvassāpes, akūts drudža sākums (>38,5 o C), limfmezglu pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks (astēnija), izsitumi (pūslīši) uz ādas.
- Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai.
- Latvijā reģistrēti seši (2022. gadā) pērtiķu baku inficēšanās gadījumi.
1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām ASV inficējušies prēriju suņi (Cynomys ģints grauzēji), Gambijas milzu žurkas (Cricetomys gambianus) un arī cilvēki.
PVO pirmoreiz pērtiķu baku uzliesmojumu vairāk nekā 70 valstīs izziņoja par globālu ārkārtas situāciju 2022.gada vasarā. Tas ir PVO augstākais brīdinājuma līmenis veselības apdraudējumu jomā, taču tam nav tūlītēju seku. Tas ir paredzēts brīdināšanai valdības rīkoties, lai aizsargātu savus iedzīvotājus. Ar 2022. gada uzliesmojumu saistītais sabiedrības veselības ārkārtas stāvoklis tika pasludināts par izbeigtu 2023. gada maijā, pēc tam, kad pasaulē bija ilgstoši samazinājies gadījumu skaits.
Aktuālā informācija par pērtiķu baku gadījumiem Latvijā
Latvijā reģistrēti seši (2022. gadā) pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) veicot epidemioloģisko izmeklēšanu noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi seši (2022. gadā) gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, SPKC organizē standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.
Kā slimība izpaužas?
SPKC atgādina, ka Pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai.
Pērtiķu bakas sākas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, muskuļu un muguras sāpēm, nogurumu. Slimībai raksturīgi pietūkuši limfmezgli un ādas bojājumi, no izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Parasti slimība ilgst 2-4 nedēļas. Letalitāte 3-6%.
Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu (pat ja tas nav redzams), elpceļiem vai gļotādām, t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.
Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanas cilvēks vairs nav infekciozs.
Pērtiķu baku profilakses un izplatīšanās novēršanas nolūkā nepieciešams:
- Ja ir aizdomas par inficēšanos, pēc iespējas ātrāk sazināties ar ģimenes ārstu un informēt par simptomiem un inficēšanās riska apstākļiem;
- Izolēt inficētos pacientus no citiem, ja ir inficēšanās risks.
- Ārstniecības personām nekavējoties ziņot SPKC par katru aizdomīgu infekcijas gadījumu, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu.
- Veikt laboratorisko izmeklēšanu diagnozes apstiprināšanai.
- Aprūpējot pacientus, izmantojiet individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL).
- Uzturoties Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs izvairieties no saskares ar dzīvniekiem, kuriem varētu būt vīruss (tostarp dzīvniekiem, kuri ir slimi vai ir atrasti miruši vietās, kur sastopamas pērtiķu bakas), kā arī izvairieties no saskares ar materiāliem, kas bijuši saskarē ar slimu dzīvnieku. Pēc saskares ar inficētiem dzīvniekiem vai cilvēkiem ievērojiet pareizu roku higiēnu, piemēram, mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai izmantojiet spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli.
Cilvēki inficējas, tieši kontaktējot ar inficēto dzīvnieku asinīm, ķermeņa šķidrumiem, ādas bojājumiem, vai caur šo dzīvnieku kodieniem. Infekcija izplatās arī no personas uz personu, tomēr tā ir mazāk infekcioza nekā bakas. Uzskata, ka starp cilvēkiem vīruss izplatās ar inficētiem gaisa pilieniem tieša un ilgstoša “sejas pret seju” kontakta ceļā, klepojot, tieši kontaktējot ar inficētās personas izsitumiem, ķermeņa izdalījumiem, kā arī ar kontaminētiem priekšmetiem (gultas veļu vai apģērbu)
Informācija ceļotājiem
Šobrīd pērtiķu baku infekcijas skartās teritorijas ir Āfrikas valstis, bet gadījumi reģistrēti arī ES/EEZ valstīs. Kopējais risks Eiropas iedzīvotāju vidū ir novērtēts kā zems, bet var būt sporādiski gadījumi ceļotāju vidū, kas atgriežas no endēmiskām valstīm.
Pērtiķu baku infekcijas pārnešana notiek no cilvēka uz cilvēku cieša fiziska kontakta ceļā. Infekcijas gadījumi ir visās vecuma grupās, bet vīrusa celms Ib klade skar galvenokārt pieaugušos, bet Ia klade celms galvenokārt bērnus. Joprojām pastāv neskaidrība par galveno pārnešanas ceļu.
Ceļojuma laikā:
- Atlieciet ceļojumu, ja jums ir pērtiķu baku simptomi un meklējiet ārsta palīdzību.
- Izvairieties no ciešiem kontaktiem ar cilvēkiem, kuriem ir iespējama vai apstiprināta pērtiķu baku infekcija, vai ar cilvēkiem, kuriem ir redzamas izsitumu pazīmes.
- Izvairieties no saskares ar dzīvniekiem, īpaši, ja tie ir miruši vai dzīvi dzīvnieki, kas var būt pērtiķu baku vīrusa nesēji (piemēram, grauzēji, somaiņi, primāti (pērtiķi)). Nepatērējiet savvaļas dzīvnieku gaļu.
- Regulāri, bieži mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes vai lietojiet spirtu saturošus dezinfekcijas līdzekļus, īpaši pirms ēšanas vai pieskaršanās sejai un pēc tualetes apmeklējuma. Ja rokas ir acīmredzami netīras, tās jāno
- Izvairieties no cieša fiziska kontakta, tostarp seksuāliem kontaktiem, ar nezināmiem partneriem, ar cilvēkiem, kuriem ir vai var būt pērtiķu bakas (piem., ir izsitumi vai kreveles) un izmantojiet prezervatīvus.
Pēc ceļojuma:
- Ja atgriežoties parādās slimības pazīmes, piemēram, drudzis, slikta pašsajūta, galvassāpes vai izsitumi, kas līdzinās pūtītēm vai strutainiem pūslīšiem, nekavējoties konsultējieties ar ārstu un informējiet viņu par savu ceļojumu. Palieciet mājās, ja esat saslimis.
- Ja ceļojuma laikā esat bijis saskarē ar citu cilvēku asinīm, bioloģiskajiem šķidrumiem (piemēram, maksts sekrētiem) vai ja seksa laikā nav lietots prezervatīvs, informējiet par to savu ārstu.
Avots: https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam
