19.03.2024.
Dr. Pharm. Jekaterina Parovinčaka komentē jaunu pētījumu, kur padziļināti analizēta kairinātu zarnu sindroma (KZS) profilakse. Līdz šim lielākā daļa ziņojumu par KZS ir vērsti uz diagnostiku un ārstēšanu.
- Vingrošana var paātrināt kuņģa-zarnu trakta tranzītu u.c., uzlabojot pašsajūtu kopumā, iesaka Dr. Pharm. Jekaterina Parovinčaka
- Jauns pētījums: milzu loma KZS riska mazināšanai ir labs miegs
Kairinātu zarnu sindroms mūsdienās ir ļoti izplatītā slimība – tā skar līdz katru desmito cilvēku visā pasaulē. Tie, kas dzīvo ar KZS zina, cik kaitinošas ir pastāvīgas sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, neregulāra un neparedzama zarnu izeja. Slimība skar ne tikai kuņģi un zarnas, bet traucē arī garīgo labsajūtu. Simptomi ir hroniski, bieži vien smagi, samazina spēju pilnvērtīgi socializēties, strādāt un baudīt dzīvi.
Taču kairinātu zarnu sindroma cēlonis nav pilnībā izprotams. KZS tipus iedala atkarībā no simptomiem – prevalē caureja, aizcietējumi vai abi divi mijas – ar izteiktu diskomfortu vēderā. Nereti uzskatīts, ka slimība ir biežāk sastopama sievietēm, smēķētājiem, cilvēkiem ar paaugstinātu psiholoģiska stresa slodzi ikdienā.
Šī jaunā pētījuma rezultātos netika novērota būtiska saistība starp KZS attīstību un pacientu vecumu, dzimumu, nodarbinātības statusu, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kuņģa-zarnu trakta infekciju anamnēzi, endometriozi, KZS ģimenes anamnēzi vai citiem dzīvesveida paradumiem.
Joprojām daudziem pacientiem un ārstiem trūkst pietiekamas informācijas par slimību un tās simptomiem. KZS bieži diagnosticē novēloti.
Jauns liela mēroga pētījums liecina, ka veselīgs dzīvesveids būtiski samazina kairinātu zarnu sindroma attīstības risku. Līdz šim lielākā daļa ziņojumu par KZS ir vērsti uz diagnostiku un ārstēšanu, nevis uz profilaksi.
Jaunais pētījums ir viens no pirmajiem liela mēroga pētījumiem, kas apstiprina, ka veselīga dzīvesveida ieradumi var ievērojami samazināt KZS attīstības risku. Pētījums veikts Honkongas Universitātē Ķīnā. Pētījumā tika novērtēti 64 268 dalībnieki vecumā no 37 līdz 73 gadiem, kuriem iepriekš nebija novēroti slimības simptomi. Pētījuma dalībnieki tika atkārtoti aicināti pēc 12,6 gadiem, diagnosticējot 961 KZS gadījumus (1,5%). Tiem, kuri neievēroja veselīga dzīvesveida ieradumus, bija visaugstākais slimības attīstības risks.
Pētnieki definēja veselīga dzīvesveida ieradumus sekojoši: augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, sabalansēts un veselīgs uzturs katru dienu, mērena alkohola daudzuma lietošana (5 līdz 15 grami dienā), septiņu līdz deviņu stundu miegs katru nakti, kā arī nesmēķēšana. Analizējot katru no veselīga dzīvesveida ieradumiem, pētījuma autori atklāja, ka vislielākā loma KZS riska mazināšanā ir regulāra izgulēšanās naktī. Dalībniekiem ar augstu miega kvalitāti ir par 27% mazāks risks saslimt ar KZS, salīdzinot ar tiem, kuriem tā nav. Iesaistīšanās intensīvākās fiziskās aktivitātēs samazināja KZS risku par 17%, savukārt nesmēķēšana samazināja risku par 14%. Kā norāda pētījuma autori, KZS ir multifaktoriāls stāvoklis, un var būt vairāki papildu faktori, kas veicina to attīstību. Nozīmīga loma ir stresam kā slimības papildfaktoram.
Tiesa, pētījumā iekļauto pacientu vecuma grupa ir ierobežojums pētījuma rezultātu interpretēšanā, jo KZS bieži attīstās agrīnā pieaugušā vecumā. Toties pētījums iekļauj tik lielu pacientu grupu, ka tā rezultātiem var uzticēties. Pierādījumi viennozīmīgi liecina, ka dzīvesveida izvēlei ir galvenā loma KZS attīstībā. Miega higiēnas principu ievērošana, piemēram, elektronisko ierīču neizmantošana pirms gulētiešanas un izvairīšanās no kofeīna satururošu produktu lietošanas vakarā, palīdzēs cilvēkiem, kuri izvēlas kvalitatīvāku miegu.
“Jūsu zarnu veselību nekad nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu. Par to ir jārūpējas,” komentēja Grīnvuds-Van Mērvelds, fizioloģijas profesors Oklahomas Universitātes Veselības zinātņu centrā. “Mans padoms ir ēst veselīgi un samazināt stresa līmeni, izmantojot ikdienas stresa mazināšanas metodes, piemēram, meditāciju,” viņš norādījis.
Prāta un ķermeņa vingrinājumi tiešām ir izcili rīki stresa pārvaldībai, turklāt atbilstošas grūtības pakāpes vingrošanai ir labvēlīga ietekme uz gremošanas sistēmas veselību. Vingrošana var paātrināt kuņģa-zarnu trakta tranzītu, uzlabot zarnu gāzu klīrensu pacientiem ar vēdera uzpūšanos, palielināt zarnu mikrobu daudzveidību un nodrošināt būtisku pašsajūtas uzlabošanos.
Apstiprināta KZS gadījumā pacienti ārsta uzraudzībā lieto farmakoterapiju – spazmolītiskie līdzekļi, pretcaurejas līdzekļi, antidepresanti, antibiotikas, kortikosteroīdi, imūnmodulējošas zāles. KZS pacientiem ir jāievēro diēta ar zemu tauku un cukura saturu un augstu fermentējamo šķiedrvielu saturu. Probiotikas (dzīvas baktērijas un raugi) var palīdzēt atjaunot dabisko baktēriju līdzsvaru zarnās un mazināt baktēriju līdzsvara traucējumu izraisītos simptomus.
Avots:
Ho, F. F., Sun, H., Zheng, H., Wong, D. C., Gao, Y. Y., Mao, C., … & Chung, V. C. (2024). Association of healthy lifestyle behaviours with incident irritable bowel syndrome: a large population-based prospective cohort study. Gut.
