22.10.2024.
Pacients.lv turpina “Veselīgo paradumu ābeci”, lai mudinātu savus lasītājus dzīvot veselīgāk. Oktobrī sadarbībā ar Veselības centra 4 ekspertiem publicējam rakstus par veselīga uztura nozīmi jau no agras bērnības.
Šoreiz vaicājām uztura speciālistei Gunai Rijkurei pastāstīt par to, kā saglabāt pareiza uztura ieradumus brīvdienās un izvairīties no pārēšanās. Šie ieteikumi noderēs gan vecākiem, gan bērniem.
G.Rijkure stāsta par brīvdienu ēšanas problēmu stūrakmeņiem. Jāpadomā, vai ir vērts kustības, un patīkamus psihoemocionālus iespaidus aizstāt ar drūmu noēšanos.
1. Plānojam, kad būs pauzes. Brīvdienās ir viegli iekrist kārdinājumā un zaudēt kontroli pār uztura ieradumiem. Daudzi pacienti atzīmē, ka brīvdienās (un arī citreiz) bieži vien iegādājas lietas, par kurām vēlāk nožēlo, jo tās ir bijušas nepārdomātas izvēles.
Lai izvairītos no šādām situācijām, ir svarīgi iepriekš plānot maltītes un uzkodas. Ieteicams, lai starp ēdienreizēm nebūtu ilgāku paužu par četrām stundām. Pretējā gadījumā izsalkums var kļūt tik liels, ka jūs pieņemsiet mirkļa lēmumus, un labie nodomi ātri aizmirsīsies. Tas ir pilnīgi saprotami un cilvēcīgi. Tāpēc plānošana ir atslēga, lai saglabātu pareizus uztura ieradumus arī brīvdienās!
2. Izvairies no zemas kvalitātes pārtikas iegādes. Ņem līdzi savas uzkodas!
Lai izvairītos no zemas kvalitātes pārtikas iegādes, kas bieži vien ir pārsālīta, pārcukurota un bagāta ar baltiem miltiem, ieteicams ņemt līdzi pašgatavotas uzkodas. Tas ne tikai palīdz apmierināt izsalkumu, bet arī ir finansiāli izdevīgāk.
Sagatavojot uzkodas iepriekš, jūs zināt, ko ēdat, un varat būt pārliecināti, ka uzņemat kvalitatīvu pārtiku. Tas palīdz ne tikai saglabāt veselīga uztura paradumus, bet arī ietaupīt līdzekļus!
3. Kur ieturēsim maltīti? Klupšana akmens – nebija izvēles.
Plānojot brīvdienu maršrutu vai ekskursiju, ir svarīgi izpētīt, kur ēdīsim ārpus mājas – kur iegriezīsimies un ko tur varēs dabūt. Bieži vien cilvēki saskaras ar situāciju, kad izvēles iespējas ir ierobežotas, un tas var novest pie neveselīgām izvēlēm.
Ja būsim aktīvi pavadījuši laiku svaigā gaisā, būs vieglāk pieņemt pareizas uztura izvēles, jo mūsu apetītes hormoni – grelīns un leptīns – darbosies normāli.
Lai efektīvi plānotu, apsveram arī savas aktivitātes: vai tas būs pastaigu maršruts, velomaršruts, rudens peldes, spa apmeklējums vai ābolu talka. Jebkurā gadījumā, neaizmirsīsim par maltītēm – padomāsim, kur un ko ēdīsim!
4. Spēt pateikt NĒ.
Man pašai nav saprotams, kā radinieki var neakceptēt manas vēlmes un, iespējams, pat veselības stāvokli, kam attiecīgais produkts un maltīte var noderēt kaitējumu un traucēt sasniegt izvirzītos mērķus. Mums nav pienākums ēst neveselīgi pieklājības pēc.
Es pati personiski esmu daudzas reizes pateikusi: “Paldies, nē!” Par to neviens nav apvainojies.
Svarīgi padomāt, kā es sevi pozicionēju, braucot ciemos pie radiniekiem vai citās viesībās. Ja līdz tam cilvēks ir ēdis negausīgi un tagad pēkšņi atsakās – tas, protams, visiem liksies dīvaini. Tad savas pozīcijas būs grūtāk noturēt.
5. Kāpēc es ēdu? Vai esmu tiešām izsalcis?
Vai runa ir par “emociju ēšanu” un mēģinājumu sevi palutināt caur ēdienu? Jāatbild sev – vai patiešām esmu izsalcis? Varbūt es ēdu kompānijas pēc? Varbūt ēdu tāpēc, ka pulkstenis rāda tieši 13.00, un tad vecmāmiņa gatavo trīs ēdienus? Bet kāpēc ēst vēlreiz, ja tikko jau baudīju maltīti?
Būtiski – jāēd tad, kad tik tiešām ir izsalkums un vēders burkšķ. Ja ir šaubas, vai tas ir patiess izsalkums, tad var vispirms izdzert krūzi tējas un tad, ja tiešām gribas ēst, ķerties pie maltītes.
Svarīgi saprast, vai es apmierinu izsalkumu jeb es apmierinu savas emocijas. Vai es ēdu pienākuma pēc, lai kāds neapvainojas? Šie jautājumi ietekmē katra paša dzīvi un dzīves kvalitāti. Un nav jāēd tāpēc, ka visi citi tā dara!
FOTO
FREEPIK.COM
