Līgo vakars un Jāņi ir vieni no skaistākajiem un gaidītākajiem vasaras svētkiem. Tajos godā ceļam tradīcijas, dabu un kopā būšanu. Un, būsim godīgi, arī bagātīgi klātu galdu. Jāņu siers, pīrādziņi, šašliks un kvass vai alus ir neatņemama svētku sastāvdaļa, kas veido svētku sajūtu. Tomēr nereti nākamais rīts pienāk nevis ar enerģiju un pacilātību, bet gan ar smaguma sajūtu vēderā un pārmetumiem sev par iepriekšējā vakarā apēsto.
Uztura speciāliste un “Olpha” Medicīnas nodaļas padomniece Dr.med. Līga Balode sniedz ieteikumus, kā izbaudīt visus svētku gardumus, un pēc tam nejusties slikti nedz fiziski, nedz emocionāli.
Ja šķiet, ka svētkos apēdam vairāk nekā ikdienā, tā nav tikai sajūta. Pētījumi liecina, ka draugu un ģimenes lokā mēdzam apēst līdz pat 48% vairāk nekā vienatnē. Šo parādību sauc par sociālo fasilitāciju – jo ilgāk esam kopā pie galda, jo vairāk apēdam, bieži vien to pat nepamanot.
“Jāņu naktī lielākais pārbaudījums nav siers vai pīrādziņi. Tas ir fakts, ka mēs ēdam kompānijā, sarunājamies, baudām atmosfēru un neapzināti apēdam vairāk, nekā būtu gribējies,” skaidro Līga Balode.
Situāciju vēl vairāk pastiprina tā sauktais hedoniskais izsalkums. Kad galdā vienlaikus ir daudz dažādu garšu – sāļi, saldi, trekni, kūpināti un kraukšķīgi ēdieni. Šādā gadījumā smadzenes saņem spēcīgu stimulāciju, kas nomāc dabiskos sāta signālus. Tāpēc pēc šašlika bieži vien vēl gribas nogaršot sieru, pīrāgus vai desertu, lai gan fizioloģiski organisms jau ir saņēmis pietiekami daudz enerģijas.
Savukārt alkohols negatīvi ietekmē ne tikai nervu sistēmas darbību, bet ari apetītes regulācijas mehānismus un īslaicīgi samazina organisma spēju laikus sajust sāta sajūtu. Pētījumi rāda, ka pēc alkohola lietošanas cilvēki vidēji uzņem vairāk kaloriju nekā tad, ja alkohols netiek lietots. Tāpēc nav nejaušība, ka pēc dažām alus glāzēm siers, šašliks un pīrādziņi šķiet īpaši kārdinoši.
Svētku kilogrami nav mīts
Interesanti, ka svara pieaugums svētku laikā ir daudz izplatītāks, nekā varētu šķist. Medicīnas žurnālā “New England Journal of Medicine” publicēts pētījums atklāja, ka vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku svētku periodā pieņēmās svarā, bet aptuveni katrs septītais ieguva vairāk nekā divus kilogramus. Lai gan svara pieaugums vairumā gadījumu nav liels, tieši svētku laikā uzkrātie kilogrami bieži vien ir tie, kurus gada laikā visgrūtāk zaudēt. Zinātnieki secinājuši, ka būtiska daļa no ikgadējā svara pieauguma pieaugušajiem veidojas tieši svētku laikā.
Lielākā kļūda – badošanās pirms svētkiem
Viena no biežākajām kļūdām pirms svētkiem ir mēģinājums “ieekonomēt” kalorijas. Daudzi dienas laikā ēd mazāk vai pat izlaiž maltītes, lai vakarā varētu atļauties vairāk. Taču šāda pieeja parasti rada pretēju efektu. Ilgstoši neēdot, paaugstinās “bada” hormona grelīna līmenis, kas vakarpusē izraisa daudz spēcīgāku apetīti. Rezultātā pie svētku galda kļūst daudz grūtāk kontrolēt porciju lielumu un laikus pamanīt sāta sajūtu.
Kā izbaudīt Jāņu galdu bez pārēšanās?
Lai izvairītos no pārēšanās, arī svētku dienā ieteicams ievērot ierasto ēšanas režīmu. Pirms došanās uz svinībām vēlams apēst vieglu maltīti, kas satur olbaltumvielas un šķiedrvielas, piemēram, grieķu jogurtu ar ogām vai biezpienu ar zaļumiem. Tas palīdzēs pie galda nesēsties ar pārmērīgu izsalkumu.
Tikpat svarīgi ir pievērst uzmanību porciju lielumam. Labs orientieris ir šķīvja princips, proti, pusi šķīvja aizpildīt ar svaigiem dārzeņiem un zaļumiem, ceturtdaļu atvēlēt olbaltumvielu avotiem, piemēram, liesam šašlikam vai Jāņu sieram, bet atlikušo daļu – kartupeļiem vai citiem saliktajiem ogļhidrātiem. Šāda pieeja ļauj baudīt visus tradicionālos ēdienus, vienlaikus saglabājot līdzsvaru.
Liela nozīme ir arī ēšanas tempam. Organismam nepieciešamas aptuveni 20 minūtes, lai smadzenes saņemtu signālu par sāta sajūtu. Tāpēc nesteidzīga ēšana ir viens no labākajiem veidiem, kā nepieļaut pārēšanos.
Jāņi nav tikai ēšanas svētki. Vainagu pīšana, dziedāšana, rotaļas, pastaigas un citas aktivitātes palīdz novērst uzmanību no nepārtrauktas uzkošanas. Turklāt kustības uzlabo pašsajūtu un palīdz organismam vieglāk tikt galā ar bagātīgāku maltīti.
Svarīgi atcerēties arī par ūdens uzņemšanu. Alkohols, saldie dzērieni un sāļi ēdieni var veicināt organisma atūdeņošanos, tāpēc nereti slāpes tiek sajauktas ar izsalkumu. Starp alkoholiskajiem dzērieniem vēlams izdzert arī glāzi tīra ūdens.
Ko darīt, ja tomēr apēsts par daudz?
Nākamajā dienā nav ieteicams badoties vai censties “atstrādāt” apēsto ar pārmērīgi intensīviem treniņiem. Daudz labāks risinājums būs nesteidzīga 20–30 minūšu pastaiga svaigā gaisā, pietiekama šķidruma uzņemšana un atgriešanās pie ierastā ēšanas režīma. Gremošanas sistēmai palīdzēs arī silta piparmētru, kumelīšu vai ingvera tēja, kā arī vieglas, bet pilnvērtīgas maltītes. Ja pēc bagātīgām svētku maltītēm rodas grēmas, dedzinoša sajūta aiz krūšu kaula vai kuņģa skābes radīts diskomforts, atsevišķos gadījumos simptomu mazināšanai var būt noderīgi arī aptiekās iegādājami bezrecepšu kuņģa skābi mazinoši līdzekļi, taču ilgstošu vai regulāri atkārtojošos sūdzību gadījumā jākonsultējas ar ārstu.
Svētki nav laiks vainas sajūtai
Jāņu tradīcijas Latvijā vienmēr ir saistījušās ar viesmīlību un kopā būšanu. Tāpēc svētku laikā nevajag atteikties no gardas maltītes un skaitīt kalorijas. Daudz svarīgāk ir ēst apzināti, izbaudīt katru kumosu un ieklausīties sava organisma sajūtās.
Turklāt svarīgi atcerēties, ka veselību veido ikdienas paradumi starp svētkiem. Tāpēc izbaudiet Jāņu sieru, pīrādziņus un kopā būšanas prieku, jo svētku īstā garša slēpjas piedzīvotajos mirkļos.
Līga Kleina
Publicitātes foto
22.06.2026
