06.04.2025.
Sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās un iedzīvotāju migrācija ir galvenie demogrāfiskās situācijas izaicinājumi Latvijā. Šīs problēmas skar veselības aprūpi, izglītību, darba tirgu, sociālo labklājību, mājokļu un citas politikas. Tāpēc demogrāfiskie izaicinājumi prasa sadarbību un saskaņotību, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās.
Šādi secinājumi izriet no informatīvais ziņojuma “Par demogrāfiskās politikas attīstību”, kas tika skatīts Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas otrdien, 1. aprīlī, notika Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā.
Ziņojumā secināts, ka turpmākajai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, tai skaitā elastīgāks bērna pieskatīšanas pakalpojums atbilstoši ģimeņu vajadzībām. Ļoti būtiska ir mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kvalitatīva veselības aprūpe, psiholoģiskais atbalsts vecākiem u.c. Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju personīgā finansiālā stabilitāte un drošības sajūta. Vienlaikus jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa, veicinot iekļaujošāku un ģimenei draudzīgāku vidi. Nepieciešama ģimenes kā vērtības spēcināšana sabiedrībā, proti, atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu.
Papildus atbalstam ģimeņu veidošanai un paplašināšanai ir jāstrādā, lai mazinātu riskus mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem, veicinātu sabiedrības veselības uzturēšanu, izglītošanos un pietiekami labi apmaksātas nodarbinātības iespējas, kas ļautu uzturēt dzīves kvalitāti un novērstu nepieciešamību to meklēt citās valstīs. Līdz šim Latvijā prevalēja ekonomiskie emigrācijas motīvi, kas norāda uz iedzīvotāju neapmierinātību ar ienākumiem, sadzīves apstākļiem, darba vidi, tādējādi, domājot par tautas ataudzes nodrošināšanu, būtu svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas mazināšanu, kā arī remigrāciju veicinošu pasākumu īstenošanu.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver: “Latvijas demogrāfiskā situācija ir nopietns izaicinājums, un tās uzlabošana ir valdības prioritāte. Mēs apzināmies, ka Latvijai ir nepieciešams stratēģisks un ilgtspējīgs redzējums demogrāfijas jomā, tāpēc strādājam pie konkrētiem un efektīviem atbalsta mehānismiem jaunajām ģimenēm. Kā pierāda ziņojums – demogrāfijas stiprināšana nav tikai pabalstu jautājums – tā prasa koordinētu rīcību starp vairākām ministrijām un pašvaldībām. Kā vēl nekad ir vajadzīgs koordinēts darbs starp ministrijām.”
Lai noteiktu 2026.gadā prioritāri īstenojamos pasākumus ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai, atbildīgajām ministrijām līdz šī gada 16. maijam jāsagatavo un jāiesniedz Labklājības ministrijai priekšlikumus ar konkrētu rīcību noteiktās jomās, ietverot rezultatīvos rādītājus, nepieciešamo finansējumu, kā arī finansējuma avotu.
Ministriju prioritāri īstenojamos pasākumus paredzēts izskatīt nākamajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas paredzēta jūnija sākumā.
Avots: Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists
