Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Farmācijas likumā paredz, ka stacionārās ārstniecības iestādes ar slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptieku (“slimnīcas aptieku”) un vispārējā jeb atvērta tipa aptiekas varēs iegādāties zāles no licencēta komersanta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Eksperti gan brīdina, ka šādu grozījumu ieviešana var būtiski ietekmēt tādus pacienta veselībai un dzīvībai būtiskus aspektus kā zāļu pieejamība, krājumi un piegāžu garantijas.
Eiropas valstu pieredze rāda, ka atsevišķos gadījumos slimnīcu tiešie iepirkumi rada arī korupcijas praksi, par ko plašāk var lasīt šeit https://pacients.lv/eiropas-prokuraturas-izmeklesana/ un šeit https://pacients.lv/policija-izmekle-valsts-iepirkumu/
Pasūtījumu samazināšanās veicinās nepareizu pieprasījuma prognožu veidošanos
Agnija Greiziņa, SIA Tamro Latvija mārketinga un komunikāciju daļas vadītāja, portālam Pacients.lv komentēja, ka Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Farmācijas likumā paredz, ka stacionārās ārstniecības iestādes ar slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptieku (“slimnīcas aptieku”) un vispārējā jeb atvērta tipa aptiekas varēs iegādāties zāles no licencēta komersanta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
Tamro pārstāve norāda: “Uzskatām, ka pirms tik būtisku izmaiņu veikšanas, kas skar kritisko infrastruktūru un tieši var ietekmēt pacientu veselības aprūpes iespējas un pieejamību, padziļinātai visu kritisko faktoru izpētei būtu jābūt neatņemamai sastāvdaļai izvērtēšanas procesā un lēmumu pieņemšanā. Tas nodrošinātu, ka netiks nodarīts kaitējums un pacienti, nodokļu maksātāji rezultātā nebūs cietēji, kas tiešā veidā saskarsies ar lēmumu un grozījumu sekām.”
A.Greiziņa turpina: “Lai pilnvērtīgāk novērtētu iespējamos Farmācijas likuma grozījumu riskus, kas attiecas uz iespēju slimnīcām medikamentus iepirkt tieši no ražotājiem, vēlamies skaidrot zāļu lieltirgotavu esošo lomu zāļu vairumtirdzniecībā. Zāļu lieltirgotavu darbs nodrošina zāļu piegādes ķēdes un nepārtrauktību, uztur attiecības ar ražotājiem un piegādātājiem, pārvalda diversificētus sagādes ceļus. Zāļu lieltirgotavas ir izveidojušas loģistikas sistēmas un kvalitātes kontroles mehānismus, kā arī pārzina regulējošās prasības gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Visi šie faktori ir būtiski un neatņemami, lai nodrošinātu medikamentu piegāžu uzticamību un nepārtrauktību, kas ir izšķiroša slimnīcu darbā un pacientiem nepieciešamo medikamentu nodrošināšanā. Ir būtiski, lai slimnīcas varētu paļauties uz to, ka veiktie pasūtījumi būs pieejami, tiks piegādāti laikā, kā arī, nepieciešamības gadījumā piegādes notiks arī ārpus grafika, steidzamā kārtā, kā arī brīvdienās.”
Ieviešot izmaiņas esošajā zāļu iepirkumu procedūrā, tām jābūt rūpīgi pārdomātām un balstītām uz skaidriem un precīziem aprēķiniem, kas apliecinātu grozījumu pienesumu, kā arī vienlaikus garantētu to, ka grozījumi neradīs papildu riskus vai kaitējumu. Šobrīd nav pieejami dati par grozījumu izvērtējumu un analīzi, kas apliecinātu abu iepriekš minēto faktoru izpildi, norāda Tamro pārstāve.
Viņa uzsver, ka grozījumu ieviešana ne vien kropļos konkurenci, bet var būtiski ietekmēt tādus pacienta veselībai un dzīvībai būtiskus aspektus kā zāļu pieejamība, krājumi un piegāžu garantijas. Piemēram, ja zāles prioritāri tiks iegādātas ES/EEZ lieltirgotavās, vietējās lieltirgotavas samazinās pasūtījumus, kas var novest pie zāļu kvotu samazināšanas Latvijai. Pasūtījumu samazināšanās veicinās nepareizu pieprasījuma prognožu veidošanos, kas var apdraudēt zāļu piegādes, īpaši globāla deficīta gadījumā. Turklāt, ja vietējās lieltirgotavas pasūtīs mazāk zāļu, ražotāji var interpretēt to kā pieprasījuma kritumu un attiecīgi samazināt Latvijai piešķirtās zāļu kvotas. Ražotāji balstās uz faktiskajiem pasūtījumu datiem, lai plānotu piegādes. Ja slimnīcas/aptiekas iepirks zāles ārpus Latvijas, tas sagrozīs statistiku, radot maldinošu priekšstatu par zāļu patēriņu valstī, kas rezultātā radīs nepareizas pieprasījuma prognozes. Globāla deficīta gadījumā ražotāji prioritāri apgādās valstis ar augstāku pieprasījumu. Tādā gadījumā diemžēl Latvija, kuras pieprasījuma dati būs mākslīgi zemi, var palikt bez nepieciešamajām zālēm. Tas ir satraucošs signāls, jo nepietiekama zāļu pieejamība var apdraudēt veselības aprūpes sistēmas darbību un sabiedrības veselības drošību, īpaši krīzes situācijās.
A.Greiziņa uzsver, ka tāpat ir jāizvērtē riski un atbildība, kas saistīti ar zāļu atsaukšanu un nekvalitatīvām vai viltotām zālēm: “Kā arī būtiski jāizskata tirgus kropļošanas faktors, piemēram, kā tiks nodrošināta Publiskā iepirkuma likuma un Noteikumu Nr.803 2. punkta izpilde, ja zāles tiek iegādātas no ES/EEZ lieltirgotavām. Kā arī – kā tiktu nodrošināts uzraudzības mehānisms un atbildības sadalījums gadījumos, kad netiek ievērotas normatīvās prasības? Kvalitāte, uzticamība, pareizi uzglabāšanas un atbilstoši piegādes apstākļi, kā arī operativitāte ir ļoti būtiski atslēgas faktori, lai nodrošinātu ārstniecības kvalitāti un pacientu drošību. Tie nedrīkst tikt apdraudēti, jo tie tiešā veidā ietekmē pacientus. Pirms tik būtisku izmaiņu ieviešanas ir nepieciešama gan padziļināta izpēte, gan plaša diskusija ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā pacientu organizācijām, lai izvērtētu visus iespējamos riskus un to novēršanas iespējas.”
Risks: viltotas vai nekvalitatīvas zāles
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) valdes loceklis Jānis Lībķens uzsver, ka mērķis uzlabot zāļu pieejamību ir atbalstāms, tomēr “Veselības ministrijas (VM) piedāvātie grozījumi Farmācijas likumā rada virkni nopietnu risku. Ja slimnīcām ļautu iepirkt zāles no ārvalstu piegādātājiem, tas nozīmētu, ka zāļu aprite notiktu ārpus Latvijas uzraudzības iestāžu kontroles un nodokļu sistēmas, palielinot viltotu un nekvalitatīvu zāļu nonākšanas risku Latvijā, vienlaikus Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem piemērojot daudz augstākas prasības.”
Viņš akcentē, ka tāpat uz šādām ārvalstu tiešajām piegādēm nebūtu attiecināmi cenu griesti un iepirkumu caurspīdīguma principi, kas var radīt pārmaksas un korupcijas risku publisko līdzekļu izmantošanā. “Likumprojekts paredz slimnīcām arī tiesības izplatīt zāles citām ārstniecības iestādēm, kas faktiski nozīmē valsts zāļu lieltirgotavas izveidi un konkurences kropļošanu tirgū, kur jau darbojas vairāk nekā 80 licencētu uzņēmumu. Nav saprotams, kāpēc valstij būtu jātērē miljoni, lai celtu noliktavas, aprīkotu tās ar uzglabāšanas iekārtām un saldētavām, algotu darbiniekus un veidotu autoparku, lai dublētu funkcijas, kuras jau efektīvi nodrošina privātais sektors,” uzskata J.Lībķens.
Viņš turpina: “Šāds risinājums mazinātu valsts kontroli pār zāļu kvalitāti, budžeta ieņēmumus, apdraudētu pacientu drošību un zāļu pieejamību ne vien slimnīcās, bet tirgū kopumā. Tāpēc zāļu apgādes stiprināšanai un ilgtermiņa pieejamībai vajadzīga pārdomāta sistēma, nevis eksperiments ar zāļu tirgus monopolizāciju slimnīcās. Zāļu pieejamību nevar stiprināt, sagraujot sistēmu, kas to nodrošina. Tādēļ ir nepieciešams turpināt dialogu ar Veselības ministriju, lai skaidrotu situāciju un meklētu labākos risinājumus. Ja slimnīcām piešķirtu iespēju izņēmuma gadījumā (kad zāles nav pieejamas Latvijā) tās iegādāties ārvalstīs, tas būtu saprātīgs un visām pusēm saprotams risinājums.”
Lasi arī:
