Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka 2025. gada nogalē un šī gada sākumā Latvijā reģistrēti septiņi Denges drudža gadījumi ceļotājiem, kuri apmeklēja Maldīvu salas (Maldīvijas Republiku).
Divi saslimušie bija devušies kopīgā ceļojumā novembra beigās, savukārt pārējie pieci – atsevišķos ceļojumos decembrī. Visi pacienti ārstējušies stacionārā.
Bez Denges drudža gadījumiem, kas saistīti ar Maldīvu salu apmeklējumiem, 2025. gadā Latvijā tika reģistrēti vēl astoņi šīs infekcijas gadījumi, kas bija saistīti ar ceļošanu uz citām valstīm: Taizemi, Indonēziju, Ēģipti, Itāliju, Ekvadoru un Jordāniju.
Denges drudzis ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, ko pārnēsā Aedes ģints odi (galvenokārt Aedes aegypti un Aedes albopictus).
Odi iegūst vīrusu, kad iekož inficētam cilvēkam un pēc tam to pārnes tālāk, iekožot citiem cilvēkiem.
Denges drudzis no cilvēka uz cilvēku tiek pārnests tikai ar odu kodieniem.
Slimība izplatās tropu un subtropu reģionos, taču arvien biežāk tiek konstatēta arī Eiropas dienvidos (vietēja infekcijas transmisija konstatēta Francijā, Itālijā, Madeirā).
Infekcija parasti attīstās 3–14 dienu laikā pēc inficēta oda koduma.
Sākotnējie simptomi bieži līdzinās gripai: ļoti augsta ķermeņa temperatūra (līdz 40 °C), galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, izsitumi, slikta dūša, vemšana, limfmezglu palielinājums. Simptomi parasti ilgst 2–7 dienas. Dažreiz (apmēram 5% gadījumos) var attīstīties dzīvībai bīstama smaga slimības forma – Denges hemorāģiskais drudzis, kam raksturīga asiņošana (piemēram, degunā, zem ādas, asiņaina caureja) un orgānu mazspēja. Smagākai slimības formai raksturīga arī augsta mirstība. Denges drudzim nav specifiskas ārstēšanas. Agrīna diagnostika ir būtiska, lai nodrošinātu pacientiem atbilstošu atbalstošu aprūpi. Ir četri vīrusa tipi, kas izraisa Denges drudzi, un imunitāte pret vienu tipu nesniedz aizsardzību pret pārējiem.
SPKC iesaka tūristiem, kas apmeklē tropu un subtropu apgabalus, rūpīgi ievērot individuālās aizsardzības pasākumus pret odu kodumiem, kas ietver:
- insektu atbaidītāju (repelentu) lietošanu, precīzi ievērojot ražotāja norādījumus par lietošanas veidu, devu un lietošanas biežumu. Odu atbaidīšanai efektīvi iedarbojas repelenti, kas satur DEET (N, N-dietil-m-toluamīdu). Jāņem vērā, ka repelenta aktīvajai vielai jābūt ne zemākā koncentrācijā kā 10%, lai tā iedarbība ilgtu vairāk kā 1-2 stundas. Pirms repelenta lietošanas grūtniecēm un bērniem līdz 12 gadu vecumam būtu jākonsultējas ar ārstu. Jaundzimušajiem repelentus nerekomendē, to vietā jāizmanto insektu tīkli un aizsargājošs apģērbs;
- moskītu tīklu lietošanu;
- gulēšanu telpās ar logu/durvju sietiem vai gaisa kondicionētās telpās;
- pretodu spirāļu vai citu aromātisku odu atbaidīšanas līdzekļu, kas aizkavē to ielidošanu un uzturēšanos telpās (teltīs) izmantošanu;
- uzturoties ārpus telpām, valkāt apģērbu kas nosedz lielāko daļu ķermeņa – apģērbu ar garām piedurknēm un garās bikses, vēlams, no biezāka auduma.
Ieteicams izvairīties no uzturēšanās ārpus telpām rītausmas un krēslas stundās vakaros, kad odu daudzums ir vislielākais.
Atgriežoties no ceļojuma, iesakām novērot veselību un nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja 14 dienu laikā pēc atgriešanās attīstās drudzis, stipras galvassāpes, sāpes acīs, muskuļu un locītavu sāpes, izsitumi, slikta dūša, vienlaikus informējot ārstējošo ārstu par neseno ceļojumu.
Tā kā odi izplata arī daudzas citas infekcijas slimības, tostarp malāriju, dzelteno drudzi, Rietumnīlas drudzi, Čikunguņjas drudzi un Zikas vīrusslimību, odu kodumu profilakses pasākumu ievērošana, apmeklējot tropu un subtropu reģionus, ir īpaši nozīmīga.
SPKC aicina ceļojumu aģentūras laikus un izsmeļoši informēt klientus par veselības riskiem un profilakses pasākumiem ceļojuma laikā.
20.01.2026.
Avots: SPKC
