Mirtas tante no leģendārās filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” sacīja: “Kurš tad bez mušām ir uzaudzis!” Tas tiesa, mušas nav lielākais ļaunums. Bet kā tikt galā ar niknajiem kodējiem – odiem, knišļiem, bitēm, lapsenēm, dunduriem? Kā pasargāt sevi no ērcēm? Ko darīt, ja kāds no tiem ir iekodis?
Vakars pie dabas arī var izvērsties gluži kā vingrošanas nodarbība, atgaiņājoties no uzmācīgiem kukaiņiem. Vēl nepatīkamāka un trauksmaināka var būt sastapšanās ar ērcēm – šīs mazās mednieces slēpjas ne tikai mežā un pļavās, bet arī parkos, apdraudot mūs – savus upurus – ar nopietnām infekcijām.
“Kukaiņi un posmkāji mūsu klimata joslā vasarā ir ierasta parādība,” saka sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre. “To kodumi var izraisīt intensīvu niezi, apsārtumu, dažādas smaguma pakāpes alerģiskas reakcijas vai pat saslimšanu, tādēļ, gatavojoties svētkiem vai pārgājieniem dabā, no tiem vajadzētu censties sevi pasargāt un talkā var nākt dažādi aizsardzības līdzekļi. Taču ir svarīgi zināt, kuri produkti garantēti atbaidīs kukaiņus un ērces, kuri nav sevišķi efektīvi un kuru efektivitāte ir tikai mīts.”
Ēteriskās eļļas
“Aptiekas klienti bieži lūdz farmaceitiem ieteikt aizsardzībai no odiem un ērcēm “kaut ko dabīgu”. Šādi līdzekļi ir pieejami, taču tie ir labi, kā papildu aizsardzības līdzeklis, turklāt īsām pastaigām dabā, nevis piknikam, dārza svētkiem vai pārgājienam. Efektivitāte parasti nav pietiekama, lai sniegtu pilnīgu aizsardzību pret mūsu dabā sastopamajiem asinssūcējiem. Ādai var uzklāt citroneļļas, lavandas, ģerānijas, ciedra un citroneikalipta ēterisko eļļu. Ja vien nav nepanesība, šie produkti ir nekaitīgi veselībai. Vasarā pāris pilienus ēteriskās eļļas uz spaini ūdens var pievienot, arī mazgājot grīdas,” saka farmaceite un piebilst, ka ēteriskās eļļas tomēr darbojas tikpat vāji, cik neliels lietussargs spēcīgā lietū un vējā – kājas un mugura tāpat samirkst. Salīdzinot ar farmaceitiskajiem repelentiem, ēterisko eļļu iedarbība ir ievērojami vājāka un īslaicīga.
“Jāņem vērā, ka dabiskie repelenti var nederēt alerģiskiem cilvēkiem, tāpēc tie vispirms jāpārbauda uz neliela ķermeņa laukuma. Arī citrusaugļu ēteriskās eļļas jālieto piesardzīgi. Nonākot saskarē ar ādu, tās palielina ādas jutību pret sauli un var izraisīt apdegumus,” brīdina farmaceite.
Odu barjeras mājās
Cīņai ar odiem, uz balkona, palodzes vai dārzā var iestādīt odus atbaidošus augus: citronzāli, kaķumētru, rozmarīnu, platlapu vai citroneikaliptu, lavandu, ģerāniju, jasmīnu, samtenes, kadiķi, vijolītes, timiānu. Iespējams, augi var mazināt kukaiņu interesi, bet, ja tomēr nē, tie noteikti būs skaisti.
Farmaceite atgādina, ka drošāka aizsardzība ir, piemēram, moskītu tīkls logam, turklāt tā ir videi draudzīga un pārbaudīta metode.
Mīti: vai var tiem uzticēties?
Lai atbaidītu kukaiņus un ērces, daudzi joprojām izmanto tautas līdzekļus, un ir pārsteigti, ja ērce tomēr ir pieķērusies, odi sakoduši un knišļi nomocījuši.
“Viens no mītiem – ķiploku izmantošana kukaiņu asinssūcēju atbaidīšanai. Ķiploki saprātīgās devās noteikti var būt ir labvēlīgi, taču odus un ērces to smarža itin nemaz neuztrauc. Tas pats attiecas uz B1 vitamīnu, ko daži cilvēki (ir gadījies uzklausīt pārsteidzošus aptiekas klientu apgalvojumus) lieto iekšķīgi kā odu atbaidīšanas līdzekli. Nedariet to! B1 vitamīns, protams, var būt svarīgs veselības profilaksei – tiamīnam ir nozīmīga loma organisma normālas vielmaiņas un kuņģa sulas ražošanas nodrošināšanā, zinātnieki ir atklājuši, ka pietiekams B1 vitamīna līmenis organismā nepieciešams, lai regulētu nervu sistēmas un sirds darbību, ka tas palīdz uzlabot kognitīvās funkcijas. Taču šis vitamīns (tāpat kā citi) jālieto saskaņā ar ārsta norādījumiem un, konsultējoties ar farmaceitu, turklāt stingri ievērojot lietošanas norādījumus. B1 vitamīnam nav nekādas saistības ar kukaiņu atbaidīšanu. Līdzīgi, kā kampara eļļai un baldriāna šķīdumam – tie ir pilnīgi bezjēdzīgi kā aizsardzība pret kukaiņu un ērču kodumiem.”
Drošai aizsardzībai – repelenti
Farmaceite norāda, ka galvenos riskus veselībai rada ne tik daudz odi (mūsu klimatiskajos apstākļos tie malāriju vai dzelteno drudzi nepārnēsā), cik ērces, kas pārnēsā ērču encefalītu un Laimas slimību. Tāpēc par aizsardzību galvenokārt jādomā no ērču kodumu profilakses viedokļa. Pats svarīgākais, protams, ir vakcinācija pret ērču encefalītu – ir tikai loģiski to darīt, ja reiz šādi iespējams pasargāt sevi no slimības, kas var izraisīt smagas, paliekošas sekas. “Daļa cilvēku pat nepamana, ka ērce ir bijusi piesūkusies, jo tā var nokrist pati vai tikt notraukta netīšām. Nereti vienīgā pazīme ir neliels apsārtums vai punktiņš uz ādas pēc koduma. Tāpēc ērču aktivitātes sezonā svarīgi pievērst uzmanību pašsajūtas izmaiņām,” atgādina “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
“Lai atbaidītu visus asinssūcējus, jālieto repelenti – tie aptiekās ir pieejami gan aerosolu, gan losjonu formā. Izvēloties piemērotāko līdzekli, ieteicams konsultēties ar farmaceitu, jo līdzekļiem ir atšķirīgs sastāvs, aizsardzība pret dažādiem kukaiņiem un piemērotība dažādām vecuma grupām. Viena no efektīvākajām aktīvajām sastāvdaļām ir DEET (sintētiskā aktīvā viela dietiltoluamīds), kas nodrošina drošu aizsardzību pret plašu kukaiņu spektru – ērcēm, knišļiem, odiem, dunduriem. DEET ir visvairāk pārbaudītā no visām atbaidīšanas sastāvdaļām, un to jau vairāk nekā 60 gadus izmanto aizsardzībai pret rāpojošiem un lidojošiem asinssūcējiem. Tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka bērniem paredzētie produkti satur zemāku šīs vielas koncentrāciju, tāpēc ir jākonsultējas ar farmaceitu, lai novērtētu produkta piemērotību potenciālā lietotāja vecumam. Farmaceits ieteiks atbilstošāko produktu, kas nodrošinās aizsardzību līdz astoņām stundām pat vietās ar augstu ērču aktivitāti,” skaidro Jeļena Bebre un brīdina, ka uz DEET bāzes veidots repelents var kairināt jutīgu ādu un, ja to uzklāj neuzmanīgi, var sabojāt, piemēram, briļļu rāmjus, sintētisku audumu.
“Pēdējos gados ir pieejami arī repelenti, kas satur ikaridīnu – mūsdienīgu DEET alternatīvu. Šie produkti ir bez smaržas, neatstāj taukainas pēdas uz ādas vai auduma un nebojā plastmasu vai tekstilizstrādājumus. Prasti tie ir labi panesami gan bērniem, gan cilvēkiem ar jutīgu ādu,” norāda farmaceite, uzsverot, ka ikvienam ir iespējams izvēlēties labu aizsarglīdzekli pret kukaiņiem un ērcēm, un ir pieejami arī tādi, kas piemēroti visiem ģimenes locekļiem.
“Ir kombinētie repelenti, kas satur dabīgas ēteriskās eļļas, ir arī speciāli repelenti, kas piemēroti, piemēram, sēņotājiem. Īsām pastaigām derēs zemāka aktīvās vielas koncentrācija, savukārt, ja paredzēta ilgāka uzturēšanās dabā, ieteicams lietot līdzekli, kas satur līdz 50 % DEET. Tomēr jāpatur prātā, ka pat viskvalitatīvākais repelents neaizstāj situācijai atbilstošu apģērbu, regulāru ķermeņa pārbaudi un, protams, savlaicīgi veiktu vakcināciju pret ērču encefalītu.”
Pirmā palīdzība kodumu gadījumā
Neatkarīgi no tā, kurš kukainis sakodis, lai mazinātu diskomfortu un novērstu iespējamās nepatīkamās sekas vai pat komplikācijas, svarīgi reaģēt laikus un atbilstoši.
Bites, lapsenes
“Ja tuvumā lido bite vai lapsene, nevajadzētu vicināt rokas, izdarīt asas kustības – kukaiņi uztvers to kā draudus un uzbruks. Labāk uzmanīties un nogaidīt, līdz tie zaudēs interesi. Ja tomēr bite (vai lapsene) ir iedzēlusi, pēc iespējas ātrāk jāizņem dzelonis. To var mēģināt izdarīt ar nagiem vai pinceti. Tad – nomazgājiet dzēliena vietu ar ziepēm un ūdeni un atdzesējiet ar aukstu kompresi, piemēram, ledus maisiņu, kas aptīts dvielī (kā variants pirmajai palīdzībai derēs arī saldēto dārzeņu paka). Aukstums palīdz mazināt pietūkumu, sāpes un iekaisumu,” uzsver farmaceite un uzskaita, kam noteikti vajadzētu atrasties vasaras pirmās palīdzības aptieciņā. “Tajā jāiekļauj ziede pret ādas niezi. Vienmēr pa rokai jābūt antihistamīnus saturošam gelam un iekšķīgi lietojamam antihistamīnu medikamentam, lai apturētu bīstamu alerģisku reakciju, jo pastāv iespēja, ka pēc koduma var būt slikta dūša, vemšana, drudzis, smagākā gadījumā – anafilaktiskais šoks un samaņas zudums (steidzami jāizsauc neatliekamā palīdzība!). Aptiekā visticamāk ieteiks otrās paaudzes antihistamīnus, kas satur loratadīnu, cetirizīnu vai citu aktīvo vielu. Šīs zāles neizraisa miegainību, novērš vai mazina nepatīkamus alerģijas simptomus: pietūkumu, niezi, ādas apsārtumu, dedzināšanu, arī acu asarošanu, alerģiskas iesnas, šķaudīšanu.”
Odi, knišļi, dunduri
Lai izvairītos no infekcijas iekļūšanas, svarīgi ir nekasīt koduma vietu, īpaši, no odu vai dunduru kodumiem, kas mēdz izraisīt spēcīgu niezi.
“Uz koduma vietas var uzlikt audumā ietītus ledus gabaliņus vai izmantot speciālo dzesēšanas gelu. Sakasīta (piemēram, miegā) koduma vieta jāapstrādā ar antiseptiskiem līdzekļiem (hlorheksidīnu, povidona jodu).
Ja sakosta galva, seja vai mutes apvidus un ja ir smakšanas sajūta, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība,” atgādina “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Jeļena Bebre.
Ērce
Farmaceite uzsver, ka uz piesūkušās ērces nedrīkst liet eļļu vai spirtu, jo tas izraisa posmkāja zarnu satura atvemšanu un nonākšanu cilvēka asinsritē, tā palielinot risku saslimt ar Laimas slimību vai ērču encefalītu. “Ērci ieteicams izņemt tikai mehāniski – ar speciālu pinceti, kas pieejama aptiekās (arī to ir vērts iegādāties laikus un turēt mājas aptieciņā). Pēc ērces izņemšanas brūcei uzklāj antiseptisku līdzekli, piemēram, hlorheksidīnu, povidona jodu.” “Centrālajā laboratorijā” bez ārsta nosūtījuma iespējams veikt analīzes, lai noteiktu ērču pārnēsātās infekcijas cilvēkam. Pārbaudīt iespējams arī pašas ērces – gan tās, kas noņemtas cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Laboratorijā iespējams noteikt ērču encefalīta un Laimas slimības ierosinātājus, kā arī retāk sastopamas infekcijas – ērlihiozi, babeziozi, anaplazmozi un riketsiozi. “Laimas slimības gadījumā savlaicīga diagnostika ir īpaši svarīga, jo sākotnējās stadijās infekcija labi padodas ārstēšanai ar antibiotikām. Taču cilvēki nereti nogaida, jo simptomus sajauc ar saaukstēšanos vai nogurumu,” skaidro ārste Jana Osīte, “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja.
Līga Ribkinska
Publicitātes foto
3.07.2026
