Šonedēļ Saeimā tika prezentēts pētījums “Cik vecs ir pietiekami vecs? Ietvars bērnu līdzdalībai ar viņu veselības aprūpi saistīto lēmumu pieņemšanā Latvijā”.
Pētījumā secināts, ka kopumā regulējums Latvijā demonstrē centienus līdzsvarot bērna pakāpeniski pieaugošo autonomiju ar nepieciešamību nodrošināt viņa aizsardzību, tomēr praksē bērnu līdzdalība ir nevienmērīga, piemēram, trūkst vienotas pieejas brieduma izvērtēšanai un skaidru vadlīniju šajā jautājumā.
Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā analizēts tiesiskais ietvars bērnu līdzdalībai ar viņu veselības aprūpi saistīto lēmumu pieņemšanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot divu būtisku kritēriju – bērna vecuma un brieduma – ietekmei. Ja vecums ir objektīvi nosakāms un praksē viegli piemērojams kritērijs, tad brieduma izvērtēšana lielā mērā balstās uz veselības aprūpes profesionāļa individuālu pieredzi un vērtējumu.
Pētījumā secināts, ka, neskatoties uz regulējumā noteiktajām visu vecumu bērnu tiesībām tikt uzklausītam, piedalīties lēmumu pieņemšanā un paust savu viedokli, un jau no 14 gadu vecuma sniegt informētu piekrišanu ārstniecībai, praksē bērnu līdzdalība nereti ir ierobežota, īpaši jaunāku bērnu gadījumā.
Kā būtisks izaicinājums pētījumā identificēta tiesību normu sarežģītība un vienotas izpratnes trūkums atsevišķos jautājumos. “Piemēram, par bērna tiesībām patstāvīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vai pārstāvēt sevi dažādās iestādēs. Tas var radīt situācijas, kurās bērnu iespējas pilnvērtīgi īstenot savas tiesības tiek nepamatoti sašaurinātas,” stāsta pētījuma autore, Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Liene Rācene-Riekstiņa.
Pētījumā arī konstatēta nepietiekama visu iesaistīto pušu informētība par bērnu tiesībām, kā arī to īstenošanas iespējām praksē. Tāpat secināts, ka bērnu līdzdalība veselības aprūpes lēmumu pieņemšanā nav skaidri definēts kā prioritārs virziens politikas plānošanā, kā arī trūkst sistemātisku datu par bērnu iesaistes līmeni.
Pētījumā uzsvērta arī nepieciešamība pilnveidot regulējumu, tostarp attiecībā uz bērna tiesībām ietekmēt informācijas izpaušanu un dalību klīniskajos pētījumos.
Pētījumā aktualizēta nepieciešamība precizēt regulējumu vairākos jautājumos, tostarp attiecībā uz bērna tiesībām no 14 gadu vecuma ietekmēt informācijas izpaušanu likumiskajiem pārstāvjiem.
Norādīts, ka Latvijā nav izstrādāts regulējums, kas skaidri noteiktu bērna tiesības un nosacījumus gan dalībai, gan līdzdalībai klīniskajos pētījumos un klīniskās apmācības procesā.
Avots: Saeimas Preses dienests
Foto: Pexels
29.03.2026
