Šā gada pirmajos septiņos mēnešos Bērnu slimnīcā nodrošinātas 255 207 ambulatorās vizītes, kas ir par 3 700 jeb 1,47% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus Neatliekamās medicīnas centrā reģistrēti 42 856 apmeklējumi, kas ir par gandrīz tūkstoti (2,31%) vairāk nekā 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos.
Šie dati apliecina arvien pieaugošu pieprasījumu pēc bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem un slimnīcas spēju nodrošināt tos atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem.
Pieaugošais ambulatoro pakalpojumu apjoms apliecina, ka aizvien vairāk bērnu nepieciešamo palīdzību saņem ārpus stacionāra, vienlaikus saglabājot augstu ārstniecības kvalitāti un pieejamību. Būtisks ir arī Neatliekamās medicīnas centra apmeklējumu pieaugums. Vienlaikus samazinājies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu atvesto pacientu skaits, kas ļauj secināt, ka vecāki arvien biežāk paši izvēlas vērsties Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā, uzticoties slimnīcas speciālistu pieejamībai un iespējai savlaicīgi saņemt nepieciešamo palīdzību bērna akūtas saslimšanas vai veselības problēmu gadījumā. Lai arī stacionēšanās gadījumu skaits slimnīcā nedaudz samazinājies, šī gada pirmajos septiņos mēnešos sasniegti 8 400 stacionēšanās gadījumi.
Svarīga loma ir arī tiešās pieejamības pediatra pakalpojumam, kas ļauj ģimenēm operatīvi saņemt speciālista konsultāciju brīžos, kad ģimenes ārsts nav pieejams. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos nodrošinātas 12 471 klātienes konsultācijas pie pediatra akūtos gadījumos, savukārt vēl 3 000 ģimeņu izmantojušas attālinātās konsultācijas. Šie pakalpojumi jau kļuvuši par nozīmīgu bērnu veselības aprūpes daļu, nodrošinot iespēju saņemt profesionālu izvērtējumu neatkarīgi no pacienta atrašanās vietas.
Par augsto iedzīvotāju pieprasījumu pēc Bērnu slimnīcas pakalpojumiem liecina arī Attālinātās klientu apkalpošanas centra darba apjoms. Pirmajos septiņos mēnešos saņemti 161 515 ienākošie zvani, kas ir par 5 000 zvanu vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus samazinājies atteikto vizīšu skaits un uzlabojusies atbrīvoto laiku aizvietošana, ko veicinājuši slimnīcā ieviestie digitālie risinājumi un mākslīgā intelekta rīki pierakstu plūsmas efektīvākai pārvaldībai.
Līdz ar pakalpojumu apjoma pieaugumu slimnīca turpina uzlabot ārstēšanas efektivitāti. Vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā samazinājies no 4,59 līdz 4,48 dienām, saglabājot augstu ārstniecības kvalitāti un pacientu drošību.
“Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, redzam pieaugošu pieprasījumu pēc ambulatorajiem un neatliekamajiem pakalpojumiem, vienlaikus uzlabojot pacientu pieredzi un ārstniecības procesu efektivitāti. Pēdējos gados piesaistītais valsts un Eiropas Savienības finansējums ļāvis straujāk ieviest risinājumus, kas šodien jau kļuvuši par ikdienas veselības aprūpes sastāvdaļu. Piemēram, ilgtermiņa asinsvadu pieejas nodrošinājums un aprūpe pediatrijā kļuvusi par valsts apmaksātu pakalpojumu, bet digitālie medikamentu ordinācijas risinājumi nostiprinājušies kā ikdienas ārstniecības procesa sastāvdaļa, uzlabojot pacientu drošību un ārstēšanas kvalitāti. Arī infrastruktūras uzlabošanā veikti lieli ieguldījumi – atklāts jaunais Neiropsihiskās veselības centrs, modernizēts operāciju bloks, izveidots simulāciju mācību centrs, veikta nodaļu renovācija un virkne citu uzlabojumu. Ieguvējs no tā ir ikviens bērns un ģimene, kuri saņem drošākus, pieejamākus un kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī ikviens Bērnu slimnīcas darbinieks. Šajā periodā esam apstiprinājuši Bērnu slimnīcas jauno stratēģiju, kas skaidri iezīmē mūsu atbildību rūpēties par bērnu veselības sistēmu Latvijā,” uzsver Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Nozīmīgs ieguldījums bērnu veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības stiprināšanā ir arī Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra darbam. Izstrādāti un digitalizēti vairāki interaktīvi klīniskās lēmumu pieņemšanas rīki, kas pieejami gan veselības aprūpes speciālistiem, gan vecākiem. Jau pieejams drudža vadības bērniem algoritms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma diagnostikas un rīcības algoritms, kā arī Bērnu intensīvās terapijas ceļvedis kritiskām situācijām, kad dzīvības glābšanā svarīga ir katra sekunde. Šobrīd izstrādē ir vēl vairāki klīniskie algoritmi, lai nodrošinātu vienotu, pierādījumos balstītu pieeju bērnu veselības aprūpei visā Latvijā.
Līva Segliņa
Publicitātes foto
1.09.2026
