Lai vērstu uzmanību nopietnai sirds un asinsvadu slimībai – sirds mazspējai, kas skar vairāk nekā 50 000 cilvēkus Latvijā, 14.maijā tiks atzīmēta Sirds mazspējas diena. Kardiologi un pacientu biedrība ParSirdi.lv mudina pievērst uzmanību šai slimībai, lai to laicīgi diagnosticētu un ārstētu, kā arī aicina uz izglītojošu pasākumu “Sirds zāles – ko ārsti tev (ne)stāsta”.
Inese Mauriņa, biedrības ParSirdi.lv vadītāja: “Šobrīd Latvijā pacientiem ir iespēja izmantot valsts apmaksātas analīzes slimības atklāšanai – BNP un NTproBNP, uz kurām nosūtījumu var sniegt ģimenes ārsts vai speciālists. Ja agrāk pacienti bieži vērsās pie ārsta novēloti, kad parādījās jau kādi smagāki un fiziski jūtami simptomi kā elpas trūkums, tūska, tad šobrīd cilvēkiem ir iespēja veikt šo asins analīzi un laicīgi atklāt slimību, pirms tā progresē. Valsts kompensētu izmeklējumu var saņemt pacienti, kuriem ir kāds no sirds slimību riskiem, nieru slimība, 2.tipa cukura diabēta vai citas diagnozes (plašāk: http://www.sirdsmazspeja.lv).”
Kardioloģe dr. Ginta Kamzola, Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja:
“Analīzes, kas uzrāda paaugstinātu nātrijurētisko peptīdu BNP vai NTproBNP līmeni, ir pirmais nopietnais sarkanais karogs, kas var liecināt par sirds mazspēju, tomēr diagnozes apstiprināšanai nepieciešams arī veikt ehokardiogrāfiju. Sirds mazspējas attīstību veicina tādas bieži sastopamas slimības kā hipertensija, koronārā sirds slimība, taču īpaša uzmanība ir jāpievērš arī pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, hronisku nieru slimību vai aptaukošanos. Lai arī sirds mazspējai šobrīd Latvijā ir pieejami efektīvi medikamenti, tomēr mēs, ārsti, nereti saskaramies ar situācijām, kad pacienti dažādu iemeslu dēļ pārtrauc tos lietot, tādējādi pakļaujot sevi augstam riskam nokļūt slimnīcā slimības saasināšanās dēļ*.
Medikamenti ir jālieto tā, kā nozīmējis ir ārsts – tieši tādās devās un apjomā. Ja ir kādi jautājumi, neskaidrības, kā arī tad, ja tiek novērotas blakusparādības, ir svarīgi šo jautājumu apspriest ar savu ārstu, nevis vienkārši pārtraukt to lietošanu.”
Izlītojošs pasākums pacientiem “Sirds zāles – ko ārsti tev (ne)stāsta.”
Pacientu līdzestība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai ārstēšanai. Aptuveni 50% pacientu ar hroniskām slimībām nelieto zāles atbilstoši ārsta norādījumiem, un šis rādītājs pēdējo 20 gadu laikā būtiski nav uzlabojies. Turklāt līdzestība bieži samazinās laika gaitā – pacienti sākotnēji ir motivēti ievērot terapiju, taču pēc 1–2 gadiem šī motivācija samazinās, īpaši hronisku slimību gadījumā.
Tāpēc, lai veicinātu pacientu izpratni par medikamentu lietošanas nozīmi un mērķiem sirds slimību ārstēšanā, 14.maijā norisināsies pasākums: “Sirds zāles – ko ārsti (ne)stāsta.”
Pasākumā kardioloģe Ginta Kamzola pastāstīs par to, kāpēc medikamentu lietošana ir nozīmīga sirds un asinsvadu slimību pacientiem, kā sasniegt un noturēt ārstēšanās mērķus, savukārt klīniskā farmaceite Inga Urtāne skaidros, kā medikamenti iedarbojas – kāpēc dažas tabletes iesaka dzert no rīta, kā dažādas tabletes savā starpā mijiedarbojas, kā rīkoties krīzes situācijās utml. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pieteikšanās, rakstot uz epastu: info@parsirdi.lv (nosaukumā norādot “Sirds zāles”).
*Kā liecina Centrālās un Austrumeiropas Sirds mazspējas reģistra (Quality of Care Centres Survey) dati, nātrija-glikozes kotransportvielas – 2 inhibitorus, kas indicēti jebkuram simptomātiskam sirds mazspējas pacientam neatkarīgi no kreisā kambara izsviedes frakcijas, pirms stacionēšanas bija lietojuši tikai 30,8%, tātad tikai katrs trešais pacients.
Ņemot vērā izplatību pasaulē, Latvijā ir vairāk nekā 50 000 sirds mazspējas pacientu. Lielai daļai no šiem pacientiem ir arī nopietnas blakusslimības, kas laicīgi nediagnosticētas un neārstētas, var novest pie smagām veselības komplikācijām, invaliditātes, kā arī nāves. Saskaņā ar starptautisku pētījumu datiem aptuveni 30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts, 33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība.
Inese Mauriņa
Publicitātes foto
13.05.2026
