Vairāk nekā trešdaļa jeb 37 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atgūto pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli plāno novirzīt ikdienas tēriņiem, tai skaitā zālēm, liecina pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma veiktās “Norstat” aptaujas dati.
Šī tendence parāda, ka daļai sabiedrības atgūtā nodokļu pārmaksa nav “papildu nauda”, bet gan reāls atspaids ikdienas budžetam. Tikmēr ikdienas tēriņiem šo summu visbiežāk plāno izmantot seniori un mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem.
“Tas, ka caurmērā biežāk atgūto pārmaksāto nodokli ikdienas tēriņiem novirzītu tieši seniori un mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem, ir likumsakarīgi – jo sevišķi ņemot vērā augstos tarifus šajā apkures sezonā. Tur šie līdzekļi būtu atspaids tādiem izdevumiem kā pārtika, medikamenti, transports, komunālie maksājumi un tamlīdzīgi,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Tikmēr gandrīz piektdaļa jeb 17 % šos iegūtos papildu līdzekļus grasās investēt savā drošības spilvenā. Proti, 13 % aptaujāto saņemto summu plāno ielikt krājkontā, savukārt vēl 4 % – ieguldīt ilgtermiņā.
To, ka atgūto pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli uzkrās vai ieguldīs, caurmērā biežāk norādīja mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem un gados jaunākie aptaujas dalībnieki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas varētu liecināt par finanšu pratības uzlabošanos. Vienlaikus 12 % līdzekļus paredz novirzīt atpūtai vai ceļojumam, bet 6 % – kādam lielākam pirkumam, tā apliecinot, ka daļa iedzīvotāju nodokļa atmaksu izmanto arī patēriņam.
Tiesa, salīdzinoši ievērojama daļa jeb 18 % respondentu norāda, ka viņiem pārmaksātā iedzīvotāju nodokļa atmaksa nav pieejama. Tikmēr 3 % atzīst, ka to neplāno pieprasīt.
Jau vēstīts, ka no 1. marta nodokļu maksātājiem Latvijā ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju un noteiktos gadījumos saņemt atpakaļ no budžeta pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Valsts ieņēmumu dienests publiski jau skaidrojis, ka šogad nodokļa atmaksa varētu būt prognozējamāka nekā iepriekš.
Proti, no 2025. gada ieviests fiksēts neapliekamais minimums. Pērn tas neatkarīgi no personas ienākumu apjoma bija 510 eiro mēnesī, bet 2026. gadā ir pieaudzis līdz 550 eiro mēnesī, aizstājot līdzšinējo diferencēto neapliekamo minimumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ticis ieturēts vienmērīgāk un precīzāk ik mēnesi. Līdz ar to gadā piemērotais neapliekamais minimums daudzos gadījumos vairs neatšķirsies no deklarācijā piemērojamā, samazinot iespēju pēc deklarācijas iesniegšanas saskarties ar negaidītu nodokļa parādu vai pārmaksu.
Iedzīvotāju aptauju pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma šā gada februārī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums “Norstat”. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Avots: Madara Sārta, “Bigbank Latvija” mārketinga nodaļas vadītāja
Attēls: Pexels
03.03.2026.
