Pēdējos piecos gados psihiatra, psihoterapeita un psihologa apmeklējumu skaits ir audzis 16 reizes. Arī sabiedrības aptauja atklāj, ka 51 % nodarbināto stress un izdegšana ir starp lielākajām bažām, un 54 % vislielāko darba devēju atbalstu sagaida mentālās veselības jomā, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) dati.
Kā stāsta BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče, mentālās veselības konsultāciju skaita pieaugums liecina, ka darba devēji paplašina polišu segumu, palielinot šo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, savukārt sabiedrībā mazinās aizspriedumi, aktīvāk izmantojot šos pakalpojumus.
BTA un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas* dati liecina, ka, domājot par savu veselību, pašsajūtu un darbspējām, vairumam jeb 51 % strādājošo stress un izdegšana rada vienas no lielākajām bažām. Visbiežāk to kā satraucošu veselības risku atzīst darbinieki vecumā no 18 līdz 29 gadiem (65 %), kā arī nodarbinātie 30 līdz 39 gadu vecumā (66 %).
Arī gaidas pret darba devēju mentālās veselības atbalstā šajās vecuma grupās ir augstākas. Kopumā 54% strādājošo uzskata, ka darba devējiem būtu vairāk jāiegulda darbinieku mentālās veselības atbalstā, savukārt 18 līdz 29 gadus veco respondentu vidū tā domā 68 % un 30 līdz 39 gadus vecu darbinieku vidū – 67 %.
Šie rezultāti iezīmē arī plašākas pārmaiņas darba tirgū – līdz ar darbinieku vajadzību maiņu mainās priekšstats par to, kādam jābūt darba devēja piedāvātajam veselības atbalstam. Īpaši jaunākajām paaudzēm būtiska kļūst ne tikai iespēja saņemt medicīnisko palīdzību saslimšanas gadījumā, bet arī savlaicīgi rūpēties par mentālo labsajūtu.
“Kopumā, paraugoties uz mentālās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu, mūsu veselības apdrošināšanas datos redzam būtiskas pārmaiņas – cilvēki aktīvāk meklē mentālās veselības speciālistu palīdzību, nevis tikai brīdī, kad problēma jau būtiski ietekmē ikdienu un darbspējas. Vienlaikus jāņem vērā, ka gados jaunam darbiniekam būtiskākie veselības un darbspēju riski var atšķirties no tiem, kas aktuāli vecākās paaudzēs, tāpēc atšķiras arī veselības apdrošināšanas izmantošana. Piemēram, jaunākiem cilvēkiem relatīvi nozīmīgāki ir tādi pakalpojumi kā zobārstniecība, ar sportu saistīti pakalpojumi un mentālās veselības aprūpe, kam pamatā ir profilaktiska loma. Turpretim gados vecāku darbinieku lokā dominē dārgi diagnostikas izmeklējumi, kas iezīmē veselības aprūpes pieejamības nozīmi,” skaidro Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.
Viņš papildina, ka BTA datos pieprasījums pēc mentālās veselības aprūpes pakalpojumiem vairāk koncentrējas biroja darbinieku un zināšanu ietilpīgās darba vidēs, piemēram, IT, finanšu un farmācijas nozarēs, taču pakalpojumu izmantošanu ietekmē arī veselības apdrošināšanas programmu saturs un pakalpojumu pieejamība.
Mentālās veselības nozīmi darba vidē apliecina arī Pasaules Veselības organizācijas dati, jo šo saslimšanu dēļ pasaulē ik gadu tiek zaudēti aptuveni 12 miljardi darba dienu, radot ap vienu triljonu ASV dolāru lielus zaudējumus samazinātas produktivitātes dēļ, savukārt droša un veselīga darba vide var veicināt darbinieku noturēšanu, darba sniegumu un produktivitāti. Tikmēr BTA dati liecina, ka šobrīd tikai 25% uzņēmuma klientu veselības apdrošināšanas polišu ir iekļauti mentālās veselības aprūpes pakalpojumi.
Veselības apdrošināšanas pieejamība atspoguļojas arī tajā, kā darbinieki vērtē sava darba devēja rūpes par viņu veselību. Proti, aptaujas dati liecina, ka nodarbinātie bez veselības apdrošināšanas polises darba devēja ieguldījumu darbinieku fiziskajā un mentālajā veselībā novērtējuši vidēji ar 4,3 punktiem no 10, savukārt tie, kuriem darba devējs polisi apmaksā pilnībā – ar 6,6 punktiem.
*Sabiedrības aptauju veica BTA 2026. gada augustā, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 1009 nodarbinātie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Laima Tarasova
Magnific.com
30.09.2026
