Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem biežākais iemesls, kādēļ iedzīvotāji neveic vēža skrīningu, ir laba pašsajūta un slimības simptomu neesamība, kas var būt maldinoši.
Latvijā iedzīvotājiem noteiktās vecuma grupās tiek piedāvātas valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīnings.
Skrīnings ir konkrētas slimības vai veselības stāvokļa pārbaude, kas tiek veikts/piedāvāts lielai daļai iedzīvotāju.
Vēža skrīninga mērķis ir atklāt pirmsvēža izmaiņas vai agrīnās slimības stadijas cilvēkiem, kuri jūtas veseli un kuriem nav sūdzību vai slimību radītie simptomi.
Kas un kad?
Krūts vēža skrīnings – mamogrāfija sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem,
- dzemdes kakla vēža skrīnings – ginekoloģiska apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem,
- zarnu vēža skrīnings – slēpto asiņu tests fēcēs sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem,
- prostatas vēža skrīnings – asins analīzes, nosakot PSA līmeni vīriešiem, kuriem ģimenē prostatas vēzis konstatēts asinsradiniekam, no 45 gadu vecuma, un visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem.
Atkarībā no skrīninga uzaicinājums veikt vēža skrīningu tiek organizēts divos veidos:
- Dzemdes kakla vēža un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi, ja tāda ir izveidota.
- Zarnu vēža un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.
Lai uzzinātu, vai pienākas valsts apmaksāts vēža skrīnings, jāgriežas pie sava ģimenes ārsta.
Avots: SPKC
Attēls: Pexels
10.02.2026.
