Daudziem cilvēkiem iepirkšanās ir nekaitīga un bieži vien patīkama nodarbe, tomēr dažiem tā kļūst par apsēstību un pēc tam par atkarību, brīdina UK Rehab pārstāvji. Šopaholisms (iepirkšanās mānija) zinātniski tiek dēvēta par oniomāniju.
Atkarība no iepirkšanās, tāpat kā citas atkarības, ir traucējumi, kas sakņojas smadzeņu “atalgojuma centrā”. Rodas vēlme gūt apmierinājumu un veikt jaunus pirkumus, neatkarīgi no tā, vai iegādātās preces ir vai nav nepieciešamas un vai pietiks naudas primārajām vajadzībām.
Šopaholisms sarežģītākās situācijās var novest pie nopietna naudas trūkuma un arī attiecību krīzes.
Izpētīts, ka Eiropā aptuveni 3% pieaugušo un 8% jauniešu var piemist lielākā vai mazākā mērā patoloģiska atkarība no iepirkšanās, savukārt ASV šis rādītājs svārstās no 2% līdz 12%. Šopaholismam ir nepieciešami visnotaļ lieli ienākumi, tāpēc pieņemts uzskatīt, ka attīstītajās valstīs šī kaite ir vairāk izplatīta.
Ja narkomānam svarīgi tikt pie ķīmiskas vielas, kas rada apmierinājumu, tad oniomānijas gadījumā nav šādas vielas, tomēr abos gadījumos ir izjaukts līdzsvars smadzeņu “atalgojuma” centros.
Pētnieki Sang-Hee Sohn un Yun-Jung Choi Starptautiskajā garīgās veselības un atkarību žurnālā (2014. gadā) minējuši šādas pirkšanas atkarību fāzes:
Mazumtirdzniecības terapija: “Tukšuma aizpildīšana ar iepirkšanos”. Iepirkšanās rada mierinājumu trauksmes gadījumā vai ja ir tukšuma sajūta.
Noliegums: “Ignorēju, ka tērēju pāri mēram”. Šajā gadījumā pētījuma dalībnieki jutās pārdevēju gaidīti, izjuta skaudīgus skatienus, piedzīvoja gaidas, saņemot preci, bēgšanu no realitātes un brīvības sajūtu.
Parādu nomāktība: “Nauda beidzās, nekas nav palicis pāri”. Šajā fāzē iepirkšanās ir radījusi finansiālas problēmas un ģimenes krīzi, kas palielināja stresa līmeni un vēl vairāk mudināja iepirkties. Pētījuma dalībnieki šajā fāzē joprojām noliedza, ka iepirkšanās rada negatīvas sekas.
Impulsīva iepirkšanās: “Noved sevi līdz steidzīgiem pirkumiem”. Pircēja uzvedība ir impulsīva, iepirkšanās ir nekontrolējama.
Kompulsīvā iepirkšanās:
“Tas ir traki, bet es nevaru apstāties”. Iepirkšanās ir kļuvusi par atkarību.
Šopaholisma gadījumā, iespējams, nepieciešams vērsties pie speciālista pēc palīdzības, bet lai tiktāl nenonāktu, ir vērts kontrolēt sevi.
Daži ieteikumi:
- Stingru tēriņu limitu noteikšana, ja nepieciešams, pat piekļuves ierobežošana naudas atlikumam.
- Iepriekš sagatavoti nepieciešamo preču saraksti.
- Var mēģināt izvairīties no veikalu apmeklējuma, ja nav plānots neko pirkt.
- Jāmēģina iepirkšanos uzskatīt par praktisku nepieciešamību, nevis atpūtas pasākumu.
- Atsevišķos gadījumos var palīdzēt tas, ka jums nepieciešamo pirkumu klātienē vai tiešsaistē veic draugs vai radinieks, jo tādējādi var izvairīties no citu pirkumu kārdinājumiem.
- Atsevišķa konta izveidošana, no kura nav viegli izņemt naudu, lai novērstu liekos tēriņus.
Lielbritānijas sieviešu grāmatu autore Sofija Kinsella pat ir sarakstījusi veselu vieglo romānu sēriju par šopaholiķi Bekiju, kura, lai arī reizēm apzinās savas atkarības, nereti nonāk kuriozās un arī neveiklās situācijās.
Ja jums ir viedoklis par šopaholismu, lūdzu, uzrakstiet mums info@pacients.lv
Avots: https://www.uk-rehab.com/behavioural-addictions/shopping/
