30.10.2024.
Pacients.lv turpina “Veselīgo paradumu ābeci”, lai mudinātu savus lasītājus dzīvot veselīgāk. Oktobrī sadarbībā ar Veselības centra 4 ekspertiem publicējam rakstus par veselīga uztura nozīmi jau no agras bērnības.
Šoreiz vaicājām uztura speciālistei Gunai Rijkurei pastāstīt par zupām.
Veselīgas zupas parametri
Svarīgi, lai zupas virspusē nepeldētu lieli tauku pilieni. Zupu ieteicams gatavot ar īstu gaļas buljonu, kas vārīts no kauliem. Pašlaik tas atkal ir kļuvis populāri. Īpaša uzmanība jāpievērš kaulu un gaļas izcelsmei, jo vecāku un slimu dzīvnieku kaulos var nebūt tik labas uzturvielas. To vajadzētu ņemt vērā, izvēloties kaulus buljonam.
Ja vēlies zupai pievienot krējumu (daži to salīdzina ar darvas pilienu medū), jāņem vērā, ka tas palielina kaloriju daudzumu. Tāpēc būtu vēlams ieplānot fiziskas aktivitātes, lai palīdzētu sadedzināt papildu kalorijas un saglabāt līdzsvaru uzturā.
Visas zupas negaršo vienādi – to viegli dažādot ar svaigiem garšaugiem. Man īpaši patīk pievienot pētersīļus, vasarā – dilles un lokus. Šie garšaugi man ir neaizstājami uz zupas šķīvja. Zupa ir arī ļoti izdevīgs ēdiens ne vien izmaksu, bet arī uzturvērtības ziņā, jo tajā var iekļaut dažādus vērtīgus produktus, padarot ēdienu gan daudzveidīgu, gan veselīgu.
Katrai sezonai ir sava zupa – ziemā lieliski noder sildošās zupas, kas dod ķermenim enerģiju un komfortu. Tiem, kam zupa šķiet pārāk viegls ēdiens, piemērotas ir biezzupas, piemēram, rudenī – ķirbju vai topinambūru zupas. Tās ir sātīgas un blīvas. Pavasarī mūsu šķīvjos dominē dabas dāvātie spilgtie zaļumi, piemēram, skābenes un nātres. Tagad, kad pieejami tik dažādas rudens veltes kā bietes, kāposti, burkāni, pupiņas un zirņi, ir īstais laiks eksperimentēt ar krāsām un dažādību zupas šķīvjos!
Nepārsālām zupu! Sāli labāk pievienot gatavošanas beigās vai ļaut katram pašam pielikt savā šķīvī, jo sāls ātri ievārās ēdienā
Lai zupai piešķirtu bagātīgāku garšu, var sekot austrumu gatavošanas principiem: vārīšanu sākt ar garšvielām, kuras uzsilda eļļā vai buljona pamatnē. Šādi atbrīvojas ēteriskās eļļas, kas veido pilnvērtīgu garšas buķeti. Sākam ar rupjākajām garšvielām, piemēram, sēklām vai graudiem, un beidzam ar pulverveida garšvielām. Kad garšvielas ir izsildītas, var pievienot pārējās sastāvdaļas. Tas ir ajūrvēdas princips – garšvielas izsildīt, lai pilnībā izbaudītu to nianses. Un neaizmirsīsim par vietējiem sīpoliem un ķiplokiem, kas piešķir zupai patīkamu, aromātisku noti!
Zupas – viltnieki
Tajās var tikt ieslēpts liels kaloriju daudzums. Lai tā nenotiktu, jāuzmanās ar sastāvdaļu izvēli. Mūsdienās pieejamie produkti sniedz plašas izvēles iespējas, tāpēc nav jāaprobežojas ar saldo krējumu vai treknu kausēto sieru. Ja vēlamies zupu padarīt biezāku, varam izmantot rauga pārslas, kas bagātinātas ar B12 vitamīnu (tās ir deaktivētas, tāpēc nav pamata bažām). Pieejamas dažādas augu izcelsmes alternatīvas, piemēram, kokosa piens vai auzu krēms. Šie produkti ļauj atklāt jaunas garšas, nomainot ierastās sastāvdaļas, piemēram, pat putukrējumu var aizstāt ar augu putukrējumu. Eksperimentējot ar šīm izvēlēm, var iegūt aizraujošas garšas nianses – tikai jāļaujas jaunām iespējām!
Lai bērnam zupa garšotu
Svarīgi, kādu attieksmi pret ēdienu veido vecāki, sākot jau ar piebarojuma sākšanu. Bērna attieksme veidojas no tā, ko viņš redz un piedzīvo kopā ar ģimeni. Tāpēc ir svarīgi veidot ēšanas tradīcijas, kas bērnam palīdz attīstīt pozitīvu attieksmi pret ēdienu.
Ļoti nozīmīgs ir vizuālais aspekts – ja zupa izskatās pievilcīgi, bērns, visticamāk, vēlēsies to pagaršot. No senatnes ir veidojusies dabiska aizsargreakcija – ja produktam ir aizdomīga smarža, krāsa vai garša, bērni var būt piesardzīgi – ja nu ēdiens ir indīgs?
Ir risinājums – zupu ir jānoformē un jāizdaiļo.
Diez vai pelēkzaļa zupa vienkārši tāpat bērnam patiks, bet, ja piedāvāsim “Šreka zaļo zupu” (smūtiju ar spirulīnu) un izdekorēsim to ar čia sēklām, granolu un mellenēm, tad tas var šķist garšīgāk. Mammas un tēti var radoši izpausties, piemēram, ar saputotu pienu zīmēt sejiņas, zīmītes vai mākonīšus uz zupas šķīvja, lai padarītu ēdienu interesantāku.
Bērni bieži mīl grauzdiņus. Mūsdienās tie ir daudz un dažādi, arī bez bezvērtīgajiem baltajiem miltiem, piemēram, zirņu krekeri. Dekorēšanai var derēt arī dažādas sēkliņas. Pret zaļumiem bērniem ir atšķirīga attieksme – vieniem tie garšo, citiem nē. Iespējams, tos labāk sagriezt ļoti smalki un iemaisīt zupā.
Buljoni un gatavās zupas
Gatavās zupas ir ērts risinājums, ko es retu reizi izvēlos – ja nu nepieciešams ātri pagatavot maltīti. Mēs varam tās pilnveidot un pielāgot savām vēlmēm, nav obligāti jāseko instrukcijām uz burciņas. Piemēram, pievienojot svaigus dārzeņus, garšvielas un ūdeni, varam padarīt zupu bagātīgāku un garšīgāku, to “pagarinot”.
Svarīgi ir pievērst uzmanību gatavo zupu sastāvdaļām, īpaši tam, lai nav klāt nātrija monoglutamāta
Aizvien vairāk ražotāju no šīs piedevas atsakās. Arī paši patērētāji bieži raugās, lai produktam nebūtu šī piedeva, kas, pastiprinot garšu, mūs mudina apēst vairāk.
Veikalos ir pieejami daudzi un dažādi buljoni, taču jāizlasa sastāvs, lai pārliecinātos par to kvalitāti. Nūdeļu zupas paciņās ir jāatstāj tikai pārgājieniem un ekstrēmiem gadījumiem – tām nevajadzētu kļūt par ikdienas ēdienu, jo ir svarīgi, lai zupai būtu uzturvērtība, nevis tikai baltie milti un garšas pastiprinātāji.
