Pfizergate: Ko atklāja fon der Leienas un Pfizer īsziņu skandāls?

15.05.2025.

Lielais farmācijas lobijs Eiropas gaiteņos

Dažādi lieli skandāli jeb “geitas” ir politiķu ikdiena. Viņi ir krīzes menedžeru uztrenēti saglabāt pokerseju un iet uz priekšu arī tad, kad sabiedrība vicinās ar tiesvedību dokumentiem. Šoreiz analizējam Pfizergeitu.

COVID-19 pandēmijas laikā pieņemtie lēmumi par vakcīnu iepirkumu bija ārkārtas mēroga darījumi, kas ietekmēja visas Eiropas sabiedrības veselību un dalībvalstu budžetus.

Jā, rīkoties vajadzēja ātri – visos lēmumu pieņemšanas posmos un ilgām pārdomām nebija vietas, ņemot vērā lielo konkruenci pasaules mērogā vakcīnu iegādes jomā.

Taču pēc pandēmijas noslēguma gaismā nākušie fakti liecina, ka šie darījumi ne vienmēr notika atbilstoši labas pārvaldības un pārredzamības standartiem.

Viens no lielākajiem skandāliem – tā dēvētais “Pfizergate” – izgaismo nopietnas problēmas, kas saistītas ar farmācijas uzņēmumu ietekmi uz ES lēmumu pieņēmējiem.

Skandāla būtība: izzūdoša sarakste

“Pfizergate” skandāla centrā ir privāta saziņa starp Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un Pfizer izpilddirektoru Albertu Burlu, kas notika tieši pirms rekordlielā līguma par vairāk nekā 1,8 miljardiem Pfizer vakcīnas devu noslēgšanas.

Šī saziņa notika rakstīto ziņu formā, un sabiedrība – kā arī Eiropas Parlaments un žurnālisti – vēlāk lūdza piekļuvi šiem ziņojumiem, pamatojoties uz ES dokumentu pārredzamības regulu.

Eiropas Komisija atteicās tos publiskot, apgalvojot, ka īsziņas “nav saglabātas” un ka tās nav oficiāli dokumenti. Šī pozīcija izraisīja plašu kritiku un likuma prasību pārkāpuma aizdomas. Pēc pieprasījuma no žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām lieta tika nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

Pfizer–BioNTech vakcīna bija pirmā, kas saņēma ES apstiprinājumu 2020. gada decembrī pēc 200 miljonu devu sākotnējās iepriekšējas iegādes vienošanās. Vēlāk 2021. gada martā un maijā tika noslēgti papildu līgumi par 2,4 miljardiem eiro, ar opciju iegādāties vēl 900 miljonus devu.

Žurnālisti no “The New York Times” 2021. gadā, veicot intervijas ar Pfizer vadītāju, uzzināja par īsziņu sarakstes esamību.

Tomēr, lūdzot oficiālu piekļuvi šīm ziņām, Komisija apgalvoja, ka tā nevarot tās nodrošināt, jo īsziņas “nav reģistrētas kā oficiāli dokumenti”. Šī atteikšanās kļuva par centrālo punktu tiesvedībā.

Tiesas spriedums un precedents

Vispārējā tiesa 2025. gada 14. maijā noraidīja Komisijas argumentus, un lēma par labu izdevumam The New York Times uzskatot, ka īsziņas, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu ES līmenī, jāuzskata par dokumentiem, kuriem jābūt pieejamiem sabiedrībai.

Tiesa uzsvēra:

ka Komisijai bija jādokumentē šāda veida saziņa, pat, ja tā notiek īsziņu sarakstes veidā,
ka pārredzamības trūkums šajā gadījumā apdraud uzticēšanos ES institūcijām,
ka dokumentu dzēšana vai nesaglabāšana nav pieņemams iegansts informācijas nepieejamībai.

Šis spriedums ir precedents, kas liek Komisijai nākotnē rīkoties ar daudz lielāku caurspīdīgumu, ņemot vērā to, ka dzīvojam digitālajā laikmetā.

Fon der Leiena zem lupas

Šis gadījums diemžēl radīja šaubu ēnu pār fon der Leienu. Gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan sabiedriskās organizācijas ir pieprasījušas viņai skaidrot notikušo un publiskot īsziņu saturu. Politiskā ziņā tas nozīmē lielas galvassāpes krīzes konsultantiem.

Transparency International, Corporate Europe Observatory un citi “caurspīdīgas politikas” aizstāvji ir vairākkārt kritizējuši Komisijas nevēlēšanos nodrošināt sabiedrībai piekļuvi lietas dokumentiem. Viņi brīdina, ka šāda prakse nostiprina sabiedrības sajūtu, ka lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm, iespējams – farmācijas nozares lobija ietekmē.

“Šodienas spriedums apstiprina mūsu nostāju, ka Komisija kļūdījās, liedzot piekļuvi šīm īsziņām. Šis spriedums ir ne tikai par caurspīdīgumu – tas ir par institucionālās atbildības atjaunošanu, kas Eiropas Komisijai ir smagi pietrūkusi. Tam vajadzētu kalpot kā stimuls Komisijai beidzot mainīt savu ierobežojošo attieksmi pret informācijas brīvību,”

pauda Shari Hinds, Transparency International ES politikas eksperte.

Uzticības zudums

Sabiedrības uzticība politiskajiem lēmumiem pandēmijas laikā jau tā tika satricināta – īpaši vakcinācijas kampaņu organizēšanas un ierobežojumu dēļ. “Pfizergate” skandāls šo plaisu padziļina. Daudzi jautā – vai Komisija darbojās sabiedrības interesēs, vai arī tiešām varēja būt tā, ka tomēr farmācijas giganta interesēs?

Eiropas politikas apskatnieki spriež, ka skandāls arī nenāk par labu ES institūciju reputācijai, īpaši laikā, kad politiskā polarizācija Eiropā pieaug, un populistiskie spēki izmanto šādus gadījumus savā retorikā.

Pagājušajā gadā Investigate Europe nāca klājā ar plašu publikāciju par to, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ir saistīta ar interešu konfliktiem— vairākām tās vadošajām amatpersonām ir profesionālas un finansiālas saites ar farmācijas industriju.

EMA tikusi kritizēta arī par pārlieku ātru medikamentu apstiprināšanu, kas var apdraudēt pacientus. Atsevišķos gadījumos bijušie zāļu aģentūru eksperti tagad konsultē farmācijas uzņēmumus par to, kā iegūt apstiprinājumus, ko agrāk paši izsniedza, un turpina uzturēt ciešas attiecības ar aktīviem lēmumu pieņēmējiem.

EMA finansējums – dominē Novartis un Pfizer

EMA pārstāvis gan skaidro, ka aģentūras finansējums un maksas apmērs ir noteikts ES likumos — maksājumi attiecas uz procedūru, nevis tās iznākumu, līdzīgi kā autoskolas eksāmens: samaksa tiek prasīta, bet nav garantijas par “nolikšanu”. Tomēr 2022. gadā gandrīz 86% no EMA 417 miljonu eiro budžeta nāca no industrijas maksām.

Vēl vairāk — tikai 21 farmācijas uzņēmums veidoja pusi no šiem ieņēmumiem. Lielākie maksātāji bija Novartis, Pfizer, AstraZeneca, Janssen, Roche un GSK.

Nepieciešamība pēc caurspīdīguma un kontroles mehānismiem

“Pfizergate” ir brīdinājums, ka arī ārkārtas situācijās pārvaldībai jābūt caurspīdīgai. Sabiedrība pieprasa:

dokumentētu lēmumu pieņemšanas procesu;
neatkarīgu uzraudzību pār lieliem iepirkumiem;
ierobežojumus privātai saziņai starp augstākajiem ierēdņiem un komerciāliem uzņēmumiem.

Farmācijas uzņēmumu lobijs neapšaubāmi spēlē būtisku lomu veselības politikas veidošanā – taču tieši tāpēc ir svarīgi, lai šī ietekme tiktu regulēta un būtu caurredzama.

Cerams, ka turpmāk medikamentu pieejamības kontekstā ar kādu izzūdošu īsziņu palīdzību pacienti nenonāks ķīlnieku lomā, lai nenāktos maksāt kosmiskus ciparus par ārvalstu farmācijas gigantu zālēm.

AVOTI:
Foto: Urzula fon der Leiena Eiropas Parlamenta plenārsēdē 2021.gadā, kur tika spriests par ES COVID19 vakcīnu stratēģiju. Autors: Alexis HAULOT © European Union 2021 – Source: EP

https://www.euronews.com/my-europe/2025/05/14/eu-commission-loses-on-all-counts-in-pfizergate-legal-case https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/coronavirus-response/public-health/eu-vaccines-strategy_en