08.03.2025.
Zviedrijas Karolinska institūta pētnieki atklājuši, ka elpošana ietekmē acu zīlīšu izmēru. Pētījums, kas publicēts žurnālā The Journal of Physiology, atklāj, ka zīlītes elpošanas laikā ir mazākas, bet lielākas – izelpas laikā, kas varētu būt nozīmīgi redzes un kognitīvās funkcijas kontekstā.
Līdzīgi kā fotokamerai, zīlīte regulē gaismas ienākšanu acī, tai ir būtiska loma redzes uztverē.
Jau vairāk nekā gadsimtu zinātnieki zina trīs galvenos faktorus, kas ietekmē zīlīšu izmēru:
- Gaismas iedarbība – zīlītes saraujas spilgtā gaismā un paplašinās tumsā.
- Fokusa attālums – zīlītes pielāgojas atkarībā no saskatāmo objektu attāluma.
- Kognitīvie faktori – emocijas un garīgā piepūle var izraisīt zīlīšu paplašināšanos.
Tagad pētnieki ir identificējuši ceturto faktoru: elpošanu.
Pētījums atklāja, ka zīlīšu izmērs mainās sinhroni ar elpošanas ciklu. Proti, zīlīte ir vismazākā ieelpas sākumā un vislielākā – izelpošanas laikā.
“Šis mehānisms ir unikāls tādēļ, ka tas ir ciklisks, pastāvīgs un neprasa ārēju stimulu,” skaidro Artin Arshamian, Karolinska institūta Klīniskās neirozinātnes nodaļas docents, kas vadīja pētījumu. “Tā kā elpošana ietekmē smadzeņu aktivitāti un kognitīvās funkcijas, šis atklājums var veicināt labāku izpratni par to, kā mūsu redze un uzmanība tiek regulētas.”
Lai izpētītu šo fenomenu, pētnieki veica piecus eksperimentus ar vairāk nekā 200 dalībniekiem. Rezultāti dažādos apstākļos bija līdzīgi:
- Dalībnieki elpoja ātri vai lēni, caur degunu vai muti.
- Tika pārbaudīti atšķirīgi gaismas apstākļi un fiksācijas attālumi.
- Zīlītes reakcijas tika novērotas gan atpūtas laikā, gan vizuālo uzdevumu veikšanas laikā.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka zīlītes izmēra atšķirības starp ieelpošanu un izelpošanu ir pietiekami lielas, lai potenciāli ietekmētu redzi.
Pētnieki tagad skaidro, vai zīlīšu izmēra izmaiņas ietekmē to, kā mēs redzam. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka mazākas zīlītes uzlabo spēju redzēt smalkas detaļas, bet lielākas zīlītes uzlabo spēju atpazīt neskaidrus objektus.
Pētījuma rezultāti var noderēt terapijā. Zīlīšu funkcijas bojājumi ir agrīns neiroloģisko slimību, piemēram, Parkinsona slimības, pazīme.
“Viena no iespējamām pielietojuma jomām ir jaunu metožu izstrāde neiroloģisko slimību, piemēram, Parkinsona slimības, diagnosticēšanai vai ārstēšanai,” saka Arshamian. “Šo mēs vēlamies izpētīt nākotnē.”
Avots: https://news.ki.se/breathing-and-vision-may-be-linked
