02.05.2024.
Bērniņa sejas vaibsti nereti atspoguļo vecāku izskatu, taču sejas raksturlielumus var ietekmēt arī faktori, kas nav saistīti ar ģenētiku: tie ir t.s. vides faktori. Starptautiska pētnieku grupa secinājusi, ka būtisks bērna sejas vaibstu faktors ir arī mammas dzīvesveids grūtniecības laikā, piemēram, alkohola lietošana grūtniecības laikā var izraisīt bērna sejas anomālijas.
Tomēr galvenais secinājums Gēteborgas universitātes vadītajā akadēmisko spēku pētījumā bija tas, kā olbaltumvielu saturs grūtnieces uzturā var ietekmēt pēcnācēju seju.
Molekulārās medicīnas profesora Andreja Čagina vadītā pētnieku grupa iedziļinājās mehānismos, kas kontrolē sejas kaula struktūras veidošanos embrija attīstības laikā.
Signalizācijas ceļš jeb mTOR kontrolē vairāku šūnu funkcijas, tostarp šūnu dalīšanos un izdzīvošanu. Pētnieku ieskatā, mTOR ceļš modulē sejas skeleta struktūras veidošanos cilvēkiem, pelēm un zebrzivij. Apaugļotām pelēm tika nozīmēta diēta ar augstu un zemu olbaltumvielu saturu. Lai arī ne pārāk izteikti, tomēr, jaundzimušajiem pelēniem bija manāmas izskata atšķirības, atkarībā no tā – cik daudz olbaltumvielu peļu mamma bija uzņēmusi.
Profesors Čagins gan komentē, ka precīzu ietekmi esot grūti noteikt, bet dati liecinot, ka peļu pēcnācējiem, kuru mamma bija barota ar olbaltumvielām bagātinātu diētu, ir nedaudz palielināts deguna dobums, savukārt pelēni, kuru mamma bija saņēmusi diētu ar zemu olbaltumvielu daudzumu, žoklis bijis nedaudz izstiepts.
Šo starptautisko pētījumu vadīja Gēteborgas Universitātes Sahlgrenskas akadēmijas pētnieki sadarbībā ar kolēģiem Karolinska Institutet, kā arī pētniekiem Beļģijā, Japānā, Ķīnā, Krievijā, Čehijā un Austrijā.
Pētījuma mērķis bija veicināt efektīvāko klīnisko metožu izstrādi dažādu veidu sejas iedzimtu anomāliju profilaksei un ārstēšanai nākotnē, kā arī bagātināt zināšanas par to, kas ir piemērotākā un līdzsvarota diēta grūtniecības laikā.
Avots:
Xie, M., et al. (2024). The level of protein in the maternal murine diet modulates the facial appearance of the offspring via mTORC1 signaling. Nature Communications. doi.org/10.1038/s41467-024-46030-3.
