Antibiotiku rezistence ir nopietna globāla problēma, kas 2019. gadā visā pasaulē izraisīja aptuveni 1,27 miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumu (par 700 tūkstošiem vairāk nāves gadījumu nekā 2016. gadā). Pētnieki, ko finansēja Ķīnas Nacionālais dabaszinātņu fonds, Džedzjanas Universitātes Globālās partnerības fonds, Ķīnas Pēcdoktorantūras zinātnes fonds u.c., secinājuši, ka vides piesārņojums varētu veicināt antibiotiku rezistenci.
Šajā globālā analīzē tika pētīti dati no 116 valstīm laika posmā no 2000. līdz 2018. gadam. Pētnieki izveidoja modeli, lai aplūkotu gaisa piesārņojuma līmeni (PM2.5) un antibiotiku rezistenci, atklājot, ka pieaugot daļiņu piesārņojuma līmenim, pieauga arī antibiotiku rezistences līmenis.
Daļiņu piesārņojums var būt cietā vai pilienu formā. Tie var būt netīrumi, putekļi, kvēpi vai dūmi, ko rada automašīnas, lauksaimniecība, neasfaltēti ceļi, būvlaukumi un ugunsgrēki u.c.
Pētījuma modelis parāda, ka daļiņu piesārņojums ir vainojams 11% no vidējā antibiotiku rezistences līmeņa izmaiņām visā pasaulē, padarot daļiņu piesārņojumu potenciāli par vienu no vadošajiem antibiotiku rezistences virzītājspēkiem. Aplūkojot deviņus baktēriju patogēnus un 43 antibiotiku veidus, tika secināts, ka gaisa piesārņojuma pieaugums par 1% var tikt saistīts ar antibiotiku rezistences palielināšanos par 0,5–1,9% (atkarībā no patogēna).
Pētnieki saka, ka pārbaude ir jāturpina, taču, ja šī analīze ir precīza un ja daļiņu piesārņojuma līmenis turpināsies aptuveni tādā pašā līmenī, antibiotiku rezistences līmenis visā pasaulē 2050. gadā būs par aptuveni 17% augstāks nekā pašlaik.
Pētījumam ir novērojuma raksturs, un tam ir vairāki ierobežojumi. Ne visām valstīm ir pietiekami daudz datu, lai izprastu antibiotiku rezistences problēmu patieso dziļumu, un ir grūti salīdzināt rezultātus starp valstīm, jo piesārņojuma līmeni un antibiotiku rezistences līmeni var mērīt atšķirīgi.
Avots: https://www.thelancet.com/journals/lanplh/article/PIIS2542-5196(23)00135-3/fulltext
