04.04.2024.
Grūtniecības laikā mātes dzemdē mazulis atrodas augļūdeņos. Šie ūdeņi satur bērna ādas šūnas un citas daļiņas, kas var sniegt ļoti svarīgu informāciju par viņa veselību, vēl pirms mazais ir piedzimis.
Ne visas saslimšanas ir iespējams konstatēt pēc noņemtiem augļūdeņu paraugiem, tomēr tas ir izmeklējuma veids, kas sniedz drošu informāciju par to, vai bērnam ir vai nav Dauna sindroms, cistiskā fibrioze, muskuļu distrofija, nervu caurulītes un centrālās nervu sistēmas defekti, kā arī citas specifiskas iedzimtas slimības. Pārbaudot augļūdeņus var novērtēt arī, vai tajos ir kāda infekcija.
Procedūru, kad tiek paņemts neliels augļūdeņu daudzums analīžu veikšanai, sauc par amniocentēzi.
Ja ārsts tev ir ieteicis veikt amniocentēzi, tas nekādā gadījumā neliecina par to, ka gaidāmajam bērnam pavisam noteikti ir kādas iedzimtas problēmas. Vienkārši tavu iepriekšējo izmeklējumu rezultāti liecina, ka ir nepieciešams uzzināt precīzāku informāciju.
Amniocentēzi iesaka veikt, ja:
- grūtniecības skrīninga rezultāti un ultrasonogrāfijas dati norāda, ka pastāv augsts risks, ka bērnam varētu būt iedzimtas ģenētiskas saslimšanas;
- sievietei iepriekš ir bijusi grūtniecība, kur bērnam konstatēta iedzimta saslimšana;
- kādam no ģimenes locekļiem (vecākiem, brāļiem, māsām) ir bijusi konstatēta ģenētiska saslimšana;
- ģenētisko saslimšanu risks jaundzimušajam pieaug, ja mātei ir vairāk nekā 35 gadi, bet tēvam virs 45 gadiem.
Tev ir iespēja veikt amniocentēzi arī tad, ja tev nav neviens no iepriekš nosauktiem riskiem, bet vēlies to darīt kādu citu sev zināmu apsvērumu dēļ.
Diemžēl, bet ir iespējami gadījumi, kad it kā nav nekādu iepriekš nosaukto riska faktoru, līdz ar to, ārsts tev neiesaka veikt amniocentēzi, bet bērniņš tomēr piedzimst ar kādu ģenētisku slimību. Šādos gadījumos tā noteikti nav grūtniecību uzraugošā ārsta kļūda. Vienkārši grūtniecēm jārēķinās, ka ģenētiskajā skrīningā var būt arī viltus negatīvi rezultāti. Savukārt, amniocentēze piedāvā drošu atbildi, vai bērnam ir kāda iepriekš nosaukta ģenētiska saslimšana, vai nav.
Amniocentēzē iegūtais materiāls netiek analizēts uz pilnīgi visām zināmām ģenētiskajām saslimšanām, bet tikai uz biežākajām, tāpēc bērna vecākiem jārēķinās, ka vienmēr var pastāvēt arī kādas retākas saslimšanas risks.
Amniocentēzi parasti veic laikā no 15. līdz 20.grūtniecības nedēļai. Tu vari atteikties veikt šo procedūru. Šajā gadījumā Tu saņemsi speciālista-ģenētiķa konsultāciju par iespējamiem riskiem, kas var būt mazulim piedzimstot.
Ja amniocentēzes analīžu rezultāti apstiprina, ka bērnam ir iedzimta ģenētiska saslimšana, Tu vari pieņemt lēmumu par šīs grūtniecības pārtraukšanu. Ja šāds risinājums tev ir nepieņemams, vēlies saglabāt bērnu, Tu protams, vari tā rīkoties. Šādā gadījumā lūdz, piemēram, savam ģimenes ārstam padomu, kur saņemt kvalificētu padomu par bērna aprūpēšanu, kam ir kāda ģenētiska saslimšana.
Amniocentēzi veic speciāli sagatavots ārsts. Uzsākot šo procedūru, vispirms vēders tiek apstrādāts ar dezinficējošu šķidrumu. Ārsts veiks sonogrāfiju, lai noteiktu kā mazulis ir novietojies dzemdē un kur atrodas placenta. Uzmanīgi, vienlaicīgi kontrolējot ar ultrasonogrāfijas aparāta palīdzību, ārsts caur vēdera un dzemdes priekšējo sienu izdurs ļoti tievu adatu un paņems pavisam nelielu augļūdeņu paraugu. Nebaidies, ārsts redz, kur atrodas adata un mazulis noteikti netiks skarts. Procedūra nav īpaši sāpīga, drīzāk tā ir nedaudz nepatīkama, bet tā ilgst pavisam neilgu brīdi. Analīžu atbildes Tu saņemsi aptuveni pēc divām nedēļām. Diemžēl, var gadīties, ka analīzes rezultāts jāgaida arī mēnesi, jo jāveic iegūto šūnu pavairošana, kas var aizņemt vairāk laiku.
Pēc amniocentēzes procedūras Tu vari sajust nedaudz krampjainas sāpes vēdera lejasdaļā. Ārsts tev ieteiks tuvākās dienas ievērot mierīgu režīmu (nevajadzētu sportot, cilāt smagumus, pārpūlēties). Iespējams, tev ieteiks arī kādu laiku palietot magniju saturošus preparātus.
Pēc amniocentēzes pastāv grūtniecības pārtraukšanās draudi 1-2% gadījumu. Tādēļ noteikti ievēro visus ārsta ieteikumus!
!!! Noteikti steidzīgi meklē ārsta palīdzību, ja krampjainās sāpes neatkāpjas vai pat pastiprinās, ievērojami palielinās izdalījumi no maksts, ir asiņošana vai paaugstinās ķermeņa temperatūra.
Avots: https://www.spkc.gov.lv/lv/izmeklejumi-grutniecibas-laika#kas-ir-amniocenteze-un-kadel-veic
