Dzīves ilguma uzlabojumi parasti notiek viļņveidīgi pēc lieliem sasniegumiem medicīnā vai liela mēroga sociālajām tendencēm, piemēram, smēķēšanas atmešanas. 20. gadsimtā farmācijas inovācijas, kas pazemināja asinsspiedienu un holesterīna līmeni, izraisīja strauju paredzamā dzīves ilguma uzlabošanos.
2020. gadā dzimušo cilvēku vidējais paredzamais mūža ilgums pasaulē ir krietni virs 70 gadiem, salīdzinot ar vien vidēji 55 gadiem tiem, kas dzimuši 1950. gadu beigās.
Pols Marejs, Swiss Re izpilddirektors L&H Reinsurance, skaidro: “Lai gan cilvēki turpina sapņot par paredzamo dzīves ilgumu, kas pārsniedz 100 gadus, pagājušajā gadsimtā gūtie panākumi ir apdraudēti. Ir skaidrs, ka medicīnas pētījumiem ir spēks virzīt nākamo lielo uzlabojumu vilni. Tomēr indivīdiem ir jāsaglabā un jāpastiprina sava veselīga dzīvesveida izvēle, lai nodrošinātu, ka viņi dzīvo ilgāk un veselīgāk. Mums kā sabiedrībai ir jānovērš šķēršļi veselības aprūpes pieejamībai.”
Kopš 2010. gada tādi faktori kā ar aptaukošanos saistītas slimības, Alcheimera slimības pieaugošā ietekme un nevienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei daudzās pasaules daļās samazināja paredzamā dzīves ilguma pieaugumu.
Ilgmūžības pieaugums nākamajos 20 gados, visticamāk, būs saistīts ar turpmākiem sasniegumiem medicīnā, īpaši vēža un ar novecošanu saistītu stāvokļu, piemēram, Alcheimera slimības, gadījumā.
Ilgmūžības čempioni Japāna un Šveice (vidēji 84 gadi), ko raksturo lieliska piekļuve veselības aprūpes sistēmām un zems aptaukošanās līmenis, kā arī uzlabota sirds un asinsvadu veselība. Japānai izdevies no 1980. līdz 2012. gadam samazināt ar insultu saistīto nāves gadījumu skaitu par vairāk nekā 80%, un tas tika paveikts ar salīdzinoši vienkāršiem pasākumiem, proti, mudinot cilvēkus samazināt sāls daudzumu uzturā.
ASV atšķiras no citiem attīstītajiem tirgiem, jo 2019. gadā tikai 10% ASV iedzīvotāju pēc sociālekonomiskā stāvokļa ir pielīdzināms Eiropas vidējo dzīves ilgumu, kas ir aptuveni 80 gadi vīriešiem un 84 gadi sievietēm. ASV vīrietim paredzamais dzīves ilgums ir tikai aptuveni 73 gadi. Šī tendence ir saistīta ar nevienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, turklāt aptuveni 70% iedzīvotāju cieš no aptaukošanās un tādas slimības kā 2. tipa diabēts kļūst arvien izplatītākas. Paredzamo dzīves ilgumu ASV ietekmējuši arī nāves gadījumi, ko izraisa opioīdu krīze (to skaits kopš 1999. gada ir palielinājies astoņkārt).
Apvienotajā Karalistē laikā no 1968. līdz 2010. gadam ilgmūžības situācijas uzlabošanās bija saistīta ar būtiski mazāku nāves gadījumu skaitu no asinsrites slimībām. Paredzamais vidējais dzīves ilgums pieauga no 71 līdz 80 gadiem. Tomēr kopš 2010. gada paredzamais dzīves ilgums Apvienotajā Karalistē ir pieaudzis tikai par vienu gadu. Ilgmūžības tempa samazinājumu ietekmē onkoloģiskās saslimšanas, pieaugošais demences un elpceļu slimību skaits.
Kā, Jūsuprāt, Latvijā būtu jāveicina cilvēku veselība, lai pagarinātu mūžu? Atsūti savu viedokli info@pacients.lv!
