Netflix topos pašlaik ir polittrilleris “Ķīlnieks”, kur redzams, kādu haosu var radīt zāļu deficīts. Un runa nav par, piemēram, Bangladešu (no kurienes, starp citu, arī Latvijas pacienti dažkārt ved zāles), bet gan Lielbritāniju. Tikmēr Latvijā zāļu joma joprojām ir karsta tēma kā politiķu, tā pacientu un farmaceitu prātos.
Šodien Saeimā notika Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kur tika apspriesta janvārī sāktā zāļu reforma un, sanāksmes dalībnieku vārdiem runājot, “meklēta katra blusa”, lai pacientiem netrūktu zāļu un vienlaikus aptiekas tās spētu nodrošināt.
Uz sēdi nebija ieradies Veselības ministrs Hosams Abu Meri. Veselības ministrijas informācija liecina, ka veselības ministrs trešdien tikās ar Saūda Arābijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Nesrīnu aš Šebelu (Nesreen Hamad Alshebel), lai pārrunātu sadarbības stiprināšanu veselības tūrisma un medicīnas izglītības jomā.
Šogad visvairāk trūkušas sirds slimību un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai paredzētas zāles (19, no tām arī ramiprils un perindoprils), elpceļu slimību ārstēšanai paredzētās zāles (17), antibakteriālie līdzekļi (13), pretvīrusu līdzekļi (11), psihoanaleptiskie līdzekļi (7) un 6 pretaudzēju līdzekļi, liecina Veselības ministrijas (VM) sniegtā informācija. Tika norādīts, ka medikamentu piegāžu pārrāvumi ir saistīti ar globāliem procesiem un būtu jāstrādā Eiropas līmenī, lai Eiropas Savienība zāļu jomā kļūtu neatkarīgāka.
VM dati liecina, ka 98% tirgū izplatīto medikamentu piegādes ir stabilas un regulāras, tomēr paliek šie 2%, kur reizēm tieši akūti vajadzīgās zāles ir tās, kas pietrūkst. Tās, kā mums stāsta pacienti, var nozīmēt to, ka uzlēkušā asinsspiediena, infekcijas risku un citu deficīta seku dēļ var nozīmēt pārslodzi ātrajai palīdzībai, ģimenes ārstiem, uzticēšanos dažādiem “kašpirovskiem”, čakru svētītājiem, un sekmēt zāļu viltotāju rūpalu.
Sanāksmē arī izskanēja, ka kompensējamo zāļu saraksts mainījies šogad jau 14 reizes. Latvijā finansējums kompensējamām zālēm ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Būtiski atpaliekam arī zāļu PVN ziņā. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, tikmēr kaimiņvalstīs PVN ir krietni zemāks: Igaunijā – 9%, bet Lietuvā vispār 5%.
Kaut kādā ziņā pat viss it kā saprotams – lieli procesi ir domino efekts ne tikai slimnīcās, bet arī aptiekās, kur ienāk pacients un prasa vajadzīgās zāles. To nereti nav. Tajā brīdī farmaceits, savu iespēju robežās, meklē informāciju, kur zāles nopērkamas, piestrādā par psihologu, mierinot satraukto pacientu un ja, nedod Dievs, realizētos arī filmas “Ķīlnieks” scenārijs – farmaceitam būs jāapgūst arī pašaizsardzības paņēmieni. Aptiekām grūti pielāgoties reformas birokrātijai un digitalizācijas procesiem (kas kā zināms no vēlēšanu nakts pieredzes, ir kādi nu ir). Tām ir jāmaksā zāļu uzglabāšanas, personāla rēķini un citi izdevumi.
3 aptiekas šogad ir slēgtas – tā izskanēja šodienas sanāksmē. Ko darīsim, ja aptieku slēgšana turpināsies? Ingrīdas Circenes komentārā par reformas vērtējumu bija dzirdams personīgs aicinājums Latvijā samazināt aptieku skaitu, jo tad mazāk būšot jāmaksā farmaceitiem un par telpām. Principā tas nozīmētu vēl ierobežotāku pieejamību veselības aprūpei reģionos un papildu slogu gan ģimenes ārstiem, gan slimnīcām.
Ko var darīt?
1) ieklausīties vairāk pacientos – un šajā ziņā mēs, Pacients.lv turpināsim apzināt cilvēku viedokļus par to, kāda ir situācija ar zāļu pieejamību un arī informēsim lēmumu pieņēmējus (un nevajag domāt, ka pacients ir tikai “reņģēdājs”, bet gan bieži tas ir sociāli aktīvs cilvēks).
2) stiprināt vietējo ražotāju spēju ražot būtiskus medikamentus – kā to dara Francija, Vācija, Dānija un citas Eiropas valstis. Vismaz daļu no tiem deficīta 2% mēs varētu ražot uz vietas – mums ir gan prāti, gan kapacitāte.
3) aktīvāk sist dūri uz galda sarunās par zāļu cenām ar starptautiskajiem megaražotājiem par to, lai cena būtu tāda, kas ir puslīdz pieņemama un neliek pacientam braukt pa pasauli un meklēt zāles kaut kur Āzijā vai darkweb vietnē. Kā liecina Interpol dati, zāļu viltošanas tirgus uzņem tādus apgriezienus, ka kādreiz populārais pseidotievēšanas līdzeklis “LiDa” vēl ir tikai ziediņi. Un tās ir tiešas sekas, ko rada valsts atkarība no zāļu importa.
4) beidzot strādāt pie zāļu PVN samazināšanas – un nevis koncepcijās un pusstratēģijās vai pieķemmētos socmediju ierakstos, bet gan praktiski un ātri.
Tūlīt sāksies iesnu un šķaudīšanas sezona. Būs nepieciešamas arī antibiotikas, nervu nomierinoši līdzekļi un asinsspiediena zāles, jo TV ziņas par karu, kredītprocentiem, basketbola ievainojumiem un budžeta cirpšanu arī atstāj pēdas sirdī. Onkologi runā par audzēju skaita kāpumu. Cik lielā mērā valsts ir gatava parūpēties par savu lielāko dārgumu – cilvēku? Nākamgad būs Saeimas vēlēšanas. Tātad zāļu tēma būs vai nu populisma slazds, vai biļete uz noraidīto soliņu.
03.09.2025.
