Kāpēc visveiksmīgākie Jaungada apņemšanās mērķi sākas ar “pievienot” (jaunu ieradumu, veselīgu produktu utt.), nevis ar striktu atteikšanos (“es vairs vispār neēdīšu saldumus”)?
Spilgtajā apņemšanos un pašatjaunošanās pasaulē, kur 2. janvārī sporta zāles ir pilnas ar ambīcijām un zaļie kokteiļi kļūst par stila ikonām, zinātnieki mēģina izzināt, kā mēs patiesībā panākam noturīgas pārmaiņas.
Liela mēroga eksperimentā Zviedrijas un Apvienotās Karalistes pētnieki Martins Oskarsons, Pērs Kārlbrings, Gerhards Andersons un Aleksandrs Rozentāls skaidroja Jaungada apņemšanās un secināja, ka izšķirošais veiksmes faktors nav tas, no kā mēs atsakāmies, bet tas, kam mēs speram soli pretī.
Pētījumā piedalījās 1 066 pieaugušie dalībnieki. Viņi tika aicināti formulēt savas apņemšanās. To īstenošanas panākumi tika vēroti vesela gada garumā, veicot mērījumus pēc 1, 3, 6 un 12 mēnešiem.
Pētnieki atklāja, ka visbiežāk savus mērķus sasniedz tie, kuri apņemšanās formulē tā, lai kaut ko pievienotu vai pieņemtu, nevis kā kaut ko, no kā izvairīties un noliegt (“viss, vairs neēdīšu saldumus).
Dalībnieki, kuri pieņēma pozitīvi formulētu domāšanas veidu, uzrādīja 58,9 % panākumu līmeni viena gada laikā, salīdzinot ar 47,1 % tiem, kuru apņemšanās balstījās uz izvairīšanos.
Šī domāšanas nianse harmoniskāk rezonē ar smadzeņu atalgojuma sistēmām nekā mērķi, kas strupi pavēl: “Tūlīt pat to izbeidz!”
Uz pieeju vērsti mērķi ir ciešāk saistīti ar iekšējo motivāciju, kas veicina lielāku noturību veselības un dzīvesveida izmaiņās.
Šie atklājumi liek domāt, ka transformējošas pārmaiņas vairāk par gribasspēka cīņu ir radošs process — tāds, kas uzplaukst ziņkārībā, kustībā uz priekšu un solījumā kļūt par kaut ko vairāk, nevis mazāk.
Pētījumā tika analizēts arī tas, vai dažādi atbalsta veidi — no minimālām digitālām atgādinājumu formām līdz padziļinātai ikmēneša vadībai — palīdz cilvēkiem pieturēties pie savām apņemšanām.
Interesanti, ka vislabākie panākumi bija grupai, kas saņēma mērenu atbalstu, pārspējot gan tās grupas, kam bija zems, gan izteikti augsts atbalsts. Tas nozīmē, ka, lai gan atbalsts ir svarīgs, tomēr pārmērība šai ziņā var mazināt autonomiju — vienu no galvenajiem ilgtermiņa uzvedības maiņas dzinējspēkiem.
Tātad tā vietā, lai cīnītos ar to, no kā mums it kā vajadzētu pilnībā atteikties, iespējams, mums vajadzētu izkopt to ieradumu, ko vēlamies attīstīt — lai dzīvē būtu vairāk prieka, kustības un piepildījuma.
Zinātnieki pārstāvēja Stokholmas universitātes Psiholoģijas katedru, Karolinska institūta Klīniskās neirozinātnes nodaļu, Linčēpingas universitātes Uzvedības zinātņu un mācīšanās fakultāti un Londonas Great Ormond Street Bērnu veselības institūtu.
Secinājumi:
• 55 % respondentu uzskatīja, ka ir veiksmīgi īstenojuši apņemšanās.
• Tie, kuru mērķi balstījās uz izvairīšanos, bija mazāk veiksmīgi (47.1% pret 58,9%).
• Atbalstam mērķu sasniegšanā ir nozīme, bet ar to nevajag pārspīlēt.
Lai izdodas!
Avots: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/33296385/
Attēls: Freepik
01.01.2026.
