05.06.2025.
No vienas puses valsts mudina rūpēties par savu veselību — skaitīt soļus, nevis krāt liekos centimetrus uz vidukļa, laikus veikt pārbaudes, lai priecētu savu ģimeni ar ilgāku mūžu un atslogotu arī veselības aprūpes sistēmu. No otras puses, kad cilvēks, klausot šim aicinājumam, dodas pie ārsta, var gadīties, ka kabinetā nāksies dzirdēt, ka ar padziļinātām analīzēm jāpagaida, jo esi iekļuvis “izsmeltajā kvotā”.
Kāpēc tā notiek, un ko tas nozīmē pacientam?
Pagājušā nedēļā masu mediji vēstīja, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) nosūtījis aicinājumu ģimenes ārstiem un arī ārstniecības iestādēm rūpīgi izvērtēt nepieciešamību nosūtīt pacientus uz analīzēm, jo šī gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 3 miljoniem eiro pārtērēts laboratoriskajiem izmeklējumiem atvēlētais finansējums (tā liecina la.lv rīcībā nonākusī NVD vēstule).
NVD pirms dažām dienām publiski skaidroja, ka gadam plānotais finansējums nav izlietots un arī šobrīd 29 laboratorijās visā Latvijā tiek veiktas valsts apmaksātas analīzes.
“Vienlaikus, veicot regulāro finansējuma izlietojuma analīzi, secināts, ka šobrīd iztērētie līdzekļi pārsniedz šī gada četriem mēnešiem plānoto. Šādas pārstrādes novērotas arī citos gados un mēdz izlīdzināties vasaras mēnešos, kad pieprasījums analīžu veikšanai sarūk,” skaidroja NVD. NVD atzīst, ka, ja pārstrāde saglabājas arī gada nogalē, tad pārstrādi nevar segt bez papildu budžeta līdzekļu novirzīšanas laboratorijas pakalpojumu apmaksai.
E. Gulbja Laboratorijas valdes locekle Sandra Dimante portālam Pacients.lv komentēja, ka E.Gulbja laboratorijā ir pārstrāde NVD apmaksātajiem pakalpojumiem. Laboratorija cer, ka vasaras mēnešos situācija izlīdzināsies. “NVD vienmēr ir radusi risinājumus šādām situācijām, tādēļ mēs turpinām pieņemt visus pacientus,” saka S.Dimante.
Savukārt Centrālās laboratorijas pārstāve Arta Lāce uzsvēra, ka valsts apmaksātās medicīniskās analīzes laboratorijās tiek veiktas tikai ar ārsta nosūtījumu. Ārsts izvērtē konkrētā pacienta sūdzības, simptomus, veselības stāvokli un klīniskās vadlīnijas un pieņem lēmumu par nepieciešamajiem izmeklējumiem.
Valstī šobrīd arī nav izveidota sistēma, kā un pēc kādiem kritērijiem būtu veidojama rinda uz analīzēm, ja nosūtījumu skaits pārsniedz valsts noteikto kvotu apjomu.
Viņa turpina: “Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, redzam, ka pieprasījums un ārstu izrakstīto nosūtījumu skaits uz valsts apmaksātajām analīzēm būtiski pārsniedz pieejamo valsts finansējumu. Tādējādi laboratorijās veidojas pārstrādes, kas rada risku, ka, beidzoties valsts finansējumam, var nākties ierobežot pacientu pieņemšanu, jo valsts šo pakalpojumu neapmaksās, lai arī laboratoriskie izmeklējumi ir viens no veselības aprūpes sistēmas pamatelementiem.”
Centrālās laboratorijas pārstāve atsaucas uz pētījumiem, kas liecina, ka analīžu rezultāti ir galvenais rīks diagnozes noteikšanā un ietekmē vairāk nekā 70% klīnisko lēmumu.
Tie palīdz ne tikai laikus diagnosticēt saslimšanu, bet arī nozīmēt precīzāku un līdz ar to lētāku ārstēšanu, turpmākos izmeklējumus vai profilakses pasākumus, potenciāli samazinot arī citas izmaksas nākotnē par ielaistu slimību ārstēšanu.
Diemžēl jau ilgstoši veselības aprūpes budžets tiek apzināti plānots ar deficītu, jo tas neatbilst reālajam pacientu pieprasījumam un plūsmai. Šajā situācijā gan ārsti, gan pacienti, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji bieži vien kļūst par sistēmas ķīlniekiem. No vienas puses, valsts iedzīvotājiem garantē noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, tostarp laboratoriskos izmeklējumus, kādi pienākas katram iedzīvotājam. A.Lāce.
No otras puses — pacienti šos pakalpojumus var nesaņemt, ja slimo laikā, kad finansējums jau ir izlietots vai ir izveidojušās pārstrādes. Nepareizi plānojot budžeta izdevumus analīžu veikšanai, valsts pēc tam daudzkārt pārmaksā, ārstējot laikus neatklātas diagnozes un ielaistas slimības.
“Ņemot vērā, ka šogad pacientu plūsma uz valsts apmaksātajām analīzēm ir būtiski pieaugusi un vismaz šobrīd kritums nav vērojams, ceram, ka Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādās risinājumu, lai nodrošinātu medicīnisko analīžu pieejamību visiem pacientiem, kam tās nepieciešamas, pilnā apmērā pildot arī savas saistības pret pakalpojumu sniedzējiem, kuriem jau šobrīd valsts par pakalpojumu apmaksu piemēro samazinātu koeficientu, nevis pilnu pakalpojuma maksu,” komentē A.Lāce.
Foto: Freepik
Avoti:
Horvath & Pewsner, 2004; Rubinstein & Hirsch, 2018; Goyder et al., 2020
