Izrādās, mātes loma ne tikai maina dzīvi — tā atstāj iespaidu arī uz smadzenēm. Pētījums, ko veikuši Barselonas Autonomās universitātes (Universitat Autònoma de Barcelona, UAB) un slimnīcas Hospital del Mar Medicīniskās pētniecības institūta (IMIM) zinātnieki, atklāj, ka grūtniecība izraisa ilgstošas izmaiņas sievietes smadzeņu struktūrā.
Šis pētījums sniedz jaunu skatījumu uz mātes garīgo veselību, smadzeņu ievērojamo spēju pielāgoties un dziļo saikni starp māti un bērnu.
Jāuzsver, ka izmaiņas nav jāuztver kā zudums — gluži pretēji, tās var palīdzēt mātēm labāk veidot saikni ar mazuli, viņu izprast un par viņu rūpēties.
Grūtniecība sev līdzi nes būtiskas hormonālās svārstības un fiziskas pārmaiņas, taču ilgu laiku zinātniekiem bija maz zināms par to, kas šajā laikā notiek smadzenēs.
Lai to noskaidrotu, pētnieki salīdzināja sieviešu smadzeņu skenējumus pirms un pēc pirmās grūtniecības. Atklājumi bija pārsteidzoši: grūtniecība izraisa strukturālas izmaiņas smadzenēs, kas saglabājas vismaz divus gadus pēc dzemdībām.
Izmantojot magnētiskās rezonanses izmeklējumus (MRI), komanda konstatēja pelēkās vielas samazinājumu noteiktos smadzeņu reģionos, kas saistīti ar sociālo izpratni — spēju nolasīt emocijas, reaģēt uz citiem un veidot ciešas attiecības.
Šīs izmaiņas nebija nejaušas. Tie paši smadzeņu apgabali aktivizējās, kad mātes skatījās savu bērnu attēlus, kas liecina par ciešu saistību starp smadzeņu pārmaiņām un mātes–bērna saikni.
Pētnieki uzskata, ka šis process ir dabiska un noderīga pielāgošanās mātes lomai. Viens no skaidrojumiem ir sinaptiskā “apgriešana” — normāls process, kura laikā smadzenes samazina vājākos neironu savienojumus, ļaujot veidoties stiprākiem un efektīvākiem tīkliem. Tas pats process notiek pusaudžu vecumā.
Izmaiņu skartie smadzeņu apgabali ir cieši saistīti ar empātiju, emocionālo apzinātību un spēju izprast otra cilvēka vajadzības. Citiem vārdiem sakot, smadzenes it kā precīzāk noskaņojas uz emocionālajām un praktiskajām prasībām, ko prasa bērna aprūpe.
Pētījuma laikā zinātnieki sekoja dalībniecēm vairāk nekā piecus gadus.
Viņi salīdzināja smadzeņu skenējumus 25 sievietēm pirms un pēc pirmās grūtniecības, viņu vīriešu partneriem, kā arī sievietēm, kuras nekad nebija bijušas grūtnieces.
Šādas smadzeņu izmaiņas tika novērotas tikai sievietēm, kuras piedzīvoja grūtniecību.
Izmaiņu raksturs bija tik vienmērīgs, ka pētnieki varēja noteikt, vai sieviete bijusi stāvoklī, tikai pēc viņas smadzeņu skenējuma. Vēl vairāk — šīs izmaiņas bija saistītas ar to, cik spēcīga bija mātes emocionālā saikne ar bērnu pēc dzemdībām.
Rezultāti bija vienādi gan sievietēm, kuras palika stāvoklī dabiskā ceļā, gan tām, kuras izmantoja neauglības ārstēšanu. Abos gadījumos smadzenes pielāgojās līdzīgā veidā.
Svarīgi uzsvērt, ka šīs pārmaiņas nebija saistītas ar atmiņas vai domāšanas spēju pasliktināšanos. Pētnieki nekonstatēja nekādu kognitīvo funkciju zudumu.
Gluži pretēji — šķiet, ka šīs izmaiņas ir labvēlīgas, palīdzot mātēm labāk pamanīt, izprast un reaģēt uz sava bērna emocionālajiem signāliem.
Avots:
Universitat Autònoma de Barcelona
https://www.uab.cat/web/newsroom/news-detail/pregnancy-leads-to-changes-in-the-mother-8217-s-brain-1345668003610.html?noticiaid=1345716582270
Foto: Freepik
23.12.2025.
