28.02.2024.
Oregona (ASV). Dešūtas apgabala Veselības iestāde apstiprinājusi mēra gadījumu vietējam iedzīvotājam, kurš, visticamāk, inficējies no mājas kaķa.
- Visi tie, kas bijuši kontaktā ar slimnieku un kaķi, ir apzināti un nodrošināti ar medikamentiem.
- Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums, drudzis ar augstu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, nelabums, vemšana, nespēks.
“Visi tie, kas bijuši kontaktā ar slimnieku un kaķi, ir apzināti un nodrošināti ar medikamentiem, lai novērstu slimības izplatību,” sacīja Dr. Ričards Fosets, Dešūtas apgabala veselības speciālists.
Buboņu mēra simptomi cilvēkam parasti sākas divas līdz astoņas dienas pēc saskares ar inficētu dzīvnieku vai blusu. Simptomi – pēkšņs drudzis, slikta dūša, vājums, drebuļi, muskuļu sāpes un/vai redzami pietūkuši limfmezgli.
Ja buboņu mēris netiek diagnosticēts agrīni, tas var veicināt grūti ārstējamu asinsrites infekciju un/ vai mēra plaušu formu. Par laimi, šis gadījums tika identificēts un ārstēts agrā slimības stadijā, radot nelielu risku sabiedrībai. Infekcijas slimību izmeklēšanas laikā nav konstatēti citi mēra gadījumi.
Saskaņā ar Oregonas Veselības iestādes sniegto informāciju, mēris Oregonas štatā ir reti sastopams, un pēdējais gadījums tika ziņots 2015. gadā. Buboņu mēris izplatās uz cilvēkiem vai dzīvniekiem no inficētas blusas kodiena vai saskares ar slimu dzīvnieku. Visbiežāk Oregonas centrālajā daļā šīs slimības pārnēsātāji ir vāveres un burunduki, taču šo slimību var pārnēsāt arī peles un citi grauzēji.
Atbilstoši SPKC informācijai, mērim izšķir vairākas klīniskās formas. Visbiežāk konstatēta salīdzinoši vieglākā – buboņu forma, kad tiek skarti reģionālie limfmezgli. Daudz retāk – septiskā (smagākā) forma, kas ir terminālā fāze visām formām, kā arī ļoti smagā latentā mēra plaušu forma. Ļoti retos gadījumos iespējama mēra apslēptā (pestis minor) un ādas forma.
Mēra buboņu forma ir visbiežāk sastopamā, no inficētas blusas kodiena iegūtā infekcijas forma. Tās inkubācijas periods ir 2-8 dienas. Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums, drudzis ar augstu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, nelabums, vemšana, nespēks. 6-8 stundu laikā attīstās sāpīgs bubonis aksilārajos un cervikālajos limfmezglos. Iespējamās komplikācijas – primāra vai sekundāra septicēmija, sekundāra pneimonija, meningīts. Letalitāte – 60% neārstējot, bet ar antibiotiku terapiju – līdz 5%.
Inficēties ar mēri iespējams:
- piesūcoties inficētai blusai;
- tieša kontakta ceļā ar slimu vai mirušu dzīvnieku vai cilvēku audu šķidrumiem;
- ar inficēto dzīvnieku respiratoriem sekrētiem mēra plaušu formas gadījumā;
- neievērojot piesardzības pasākumus laboratorijā vai ārstniecības iestādē;
- saskaroties ar slimnieku kontaminētiem priekšmetiem vai drēbēm (inhalācijas ceļā).
Pasaulē katru gadu tiek reģistrēti ap 1000-6000 mēra (galvenokārt, buboņu mēra formas) gadījumi, kas tiek reģistrēti šīs infekcijas slimības dabiskajās izplatības zonās jeb dabas perēkļos ASV rietumos, Dienvidamerikā, Āfrikā, Centrālajā un Dienvidaustrumāzijā (Indonēzijā, Birmā, Nepālā un īpaši Vjetnamā) un Krievijas dienvidos.
Pasaulē ir bijušas 3 mēra pandēmijas (VI, XIV un XIX gs.), kas bija letālas miljoniem cilvēku gandrīz visos pasaules kontinentos. Trešās mēra pandēmijas laikā (1894. – 1903. g.) tika atklāts mēra ierosinātājs un tā pārnesēji, 1926. gadā tika izstrādāta vakcīna. Pēdējais mēra saslimšanas gadījums Eiropā reģistrēts pēc Otrā pasaules kara.
Avoti: https://www.deschutes.org/health/page/deschutes-county-confirms-case-human-plague-local-resident
