12.06.2024.
Čikāgas Universitātes pētnieki analizējuši informāciju par veselību TikTok, lai noteiktu video kvalitātes tendences — cik daudz dezinformācijas tur ir un vai tā nāk no konkrētiem avotiem? Pētījuma rezultāti tika publicēti žurnālā Otolaryngology-Head and Neck Surgery.
Mūsdienu digitālajā laikmetā tādas sociālo mediju platformas kā TikTok ir kļuvušas par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, piedāvājot ne tikai izklaidi un aizraujošas dejas, bet arī daudz informācijas par tēmām, sākot no mājas labiekārtošanas līdz pasaules jaunumiem. Informācija par veselību nav izņēmums. Tēmturiem kā #celiactok, #diabetestok un #sinustok ir miljoniem skatījumu, un katra atzīme noved pie neskaitāmiem videoklipiem par katru veselības problēmu.
Ir labi, ja cilvēki ar līdzīgām veselības problēmām veido domubiedru kopienu. Diemžēl daudzi paļaujas uz sociālo mediju saturu, kur lielā mērā var atrast arī dezinformāciju. Lai gan dažas tendences ir salīdzinoši mazāk kaitīgas, bet ne efektīvas (piemēram, gulēt ar zeķēm kājās, kur ievietoti kartupeļi, lai it kā izvadītu toksīnus), tomēr citas var būt izteikti bīstamas kā maldinošs antivakseru vai mudinājums lietot boraku kopā ar rīta kafiju (nedariet to).
Pētnieku komanda Rose Dimitroyannis, David Fenton, Stella Cho, Rachel Nordgen, Jayant M.Pinto, Christopher R Roxbury no Čikāgas Universitātes publicējuši jaunu pētījumu, kurā viņi sistematizēja TikTok saturu par veselību. Pētnieki atklāja, ka gandrīz puse no viņu analizētajiem videoklipiem (44%) saturēja informāciju, kas nav faktos balstīta, un liela daļa maldinošu videoklipu ir no cilvēkiem, kas nav saistīti ar medicīnu.
Lai sašaurinātu pētījuma tvērumu un analītiku, pētnieki koncentrējās uz noteiktu veselības problēmu. Tika analizēti TikTok video, kas parādās 24 stundu laikā ar sinusītu saistītiem tēmturiem (#sinusitis, #sinus, and #sinusinfection u.c.). Pēc tam video tika analizēti atbilstoši satura kategorijām, saprotamībai, darbībai video un uzticamībai. Šie novērtējumi balstījās ne tikai uz pētnieku spriedumu, bet arī uz apstiprinātiem empīriskiem instrumentiem, piemēram, pacientu izglītības materiālu novērtēšanas rīku audiovizuālajam materiālam (https://www.ahrq.gov/health-literacy/patient-education/pemat.html).
Gandrīz puse no pētnieku analizētajiem video bija no influenceriem, kas nav saistīti ar medicīnu, un viņiem bija vismaz 10 000 sekotāju. Pētnieki secinājuši, ka šie videoklipi dažkārt veicina patiesi bīstamu pašārstēšanos, rada neskaidrības vai ar alternatīvām metodēm kavē cilvēkus saņemt mediķa konsultāciju.
Piemēram, laikā, kad pētnieki analizēja TikTok video par sinusītu, cilvēki izteikti bāza degunā veselas ķiploka daiviņas – it kā lai mazinātu aizlikto degunu. Ķiploku ievietošana nāsīs rada kairinājumu, tāpēc ir loģiski, ka palielinās gļotu apjoms, bet tādējādi ir liels risks sabojāt deguna audus vai aizsprostot deguna ejas, brīdina pētnieki. Tāpat kā daudzas citas pašārstēšanās tendences, šī ir bīstama!
Christopher Roxbury, komentējot pētījumu, teica: “Sociālo mediju platformās kā TikTok ir daudz augstas kvalitātes un faktos balstītas informācijas, bet ir grūti to atdalīt no atsevišķu influenceru izplatītas dezinformācijas, un tas var būt bīstami.”
Avoti: https://biologicalsciences.uchicago.edu/news/health-information-tiktok
