Lai vīrieši iespējami ilgāk būtu braši un bez bažām, turpinās medicīnas attīstība – no laparoskopijas vai lāzeriem līdz robotizētai ķirurģijai, taču neizbēgams priekšnosacījums vienmēr būs savlaicīgas pārbaudes un profilakse.
Par to stāsta uroloģijas eksperts profesors Vilnis Lietuvietis. Profesors ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs, urologs kopš 1988. gada. Profesors ir aizsācis lāzera pielietojumu urīnceļu akmeņu ārstēšanā un savulaik aizstāvējis doktora disertāciju tieši par dažādu izmeklējumu metožu lietderību priekšdziedzera vēža agrīnā diagnostikā. Tāpat viņa vadībā ir uzsākta priekšdziedzera vēža fokālā terapija (līdzīgi kā krūts un nieru vēža gadījumā) ar augstas intensitātes fokusētu ultraskaņu (AIFU). Viņa zināšanas ir papildinātas pasaules labākajās klīnikās Čikāgā, Kopenhāgenā, Stokholmā, Parīzē, kas ļauj Latvijas pacientiem saņemt starptautiska līmeņa aprūpi.
Profesors Vilnis Lietuvietis ne tikai vada RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīniku, bet ir izveidojis to par vienu no modernākajiem un spēcīgākajiem uroloģijas centriem Baltijā. Viņa vadībā klīnika ir kļuvusi par augstākā līmeņa zināšanu un tehnoloģiju bāzi, kurā strādā izcilākie nozares speciālisti. Tikko ir saņemts EBU (Uropean Board of Urology) sertifikāts, ka viņa vadītā klīnika ir akreditēta par jauno ārstu – rezidentu izglītības centru, kas apliecina Eiropā atzītu apmācību standartu. Profesora darba pamatā ir stingra pārliecība, ka pacients nedrīkst tikt “mētāts” starp dažādām iestādēm – viņa sistēma ir vērsta uz to, lai vīrietis saņemtu pilnu palīdzību vienuviet un iegūtu iespēju dzīvot “ilgāk un labāk”.
Profesors uzsver, ka ārsta atbildība nebeidzas pie vienas konkrētas diagnozes robežas. Viņa vadītajā klīnikā onkoloģiskā uroloģija un vispārējā uroloģija ir nedalāmas – neatkarīgi no tā, vai vīrietim ir audzējs, nierakmeņi, infekcijas, priekšdziedzera labdabīgas palielināšanās problēmas, vai arī nepieciešams novērst erekcijas problēmas, viņš paliek savas uzticamās komandas rokās. Šāda pieeja “nepamest vīrieti” nodrošina drošības sajūtu, ka pacients tiks ārstēts kopumā, nevis tiks nosūtīts uz citu klīniku ar vārdiem “te mana kompetence beidzas”.
Kāpēc vīrieši Latvijā joprojām tik novēloti vēršas pie urologa?
Problēma ir tajā, ka priekšdziedzera jeb prostatas vēzis agrīnā stadijā norit bez jebkādiem simptomiem. Vīrieši bieži gaida sāpes vai izteiktas grūtības, taču onkoloģijā tas parasti nozīmē, ka process jau ir ielaists. Statistikas dati ir skarbi – vīriešu vidējais mūža ilgums un veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, Centrālās statistikas pārvaldes dati 2026.gada sākumā liecina, ka virs 65 gadu vecuma sieviešu īpatsvars Latvijā sāk dominēt. Vecuma grupā virs 70 gadiem sieviešu ir pat divas reizes vairāk nekā vīriešu, jo Latvijā vīriešu vidējais mūža ilgums ir ievērojami īsāks nekā sievietēm. Mums ir jāmaina domāšana. Pārbaude ir jāveic profilaktiski, nevis tad, kad ir slikti.
Kāds ir vienkāršākais veids, kā pārliecināties par savu veselību?
Tas ir maksimāli vienkārši – tā ir PSA (priekšdziedzera specifiskā antigēna) asins analīze. Vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem valsts šīs analīzes apmaksā reizi divos gados. Ja ģimenē tēvam vai brālim ir bijis priekšdziedzera (prostatas) vēzis, tad šīs pārbaudes ir jāsāk jau no 45 gadu vecuma. Šis tests ir efektīvākais veids, kā diagnosticēt slimību laikā, kad tā vēl ir pilnībā izārstējama.
Vai taisnība, ka erekcijas traucējumi var liecināt par ko vairāk nekā tikai problēmām gultā?
Pilnīgi noteikti. Erekcijas traucējumi ir tiešs asinsvadu stāvokļa indikators. Asinsvadi, kas nodrošina šo funkciju, ir tievāki par tiem, kas baro sirdi vai smadzenes, tāpēc tie bieži aizsprostojas pirmie. Ja vīrietim parādās erektilā disfunkcija, tas ir nopietns signāls, ka tuvāko 5–7 gadu laikā var sekot sirds infarkts vai insults. Urologa apmeklējums palīdz laikus pamanīt kardiovaskulāros riskus. Tāpat iespējams, ka erekcijas problēmas saistāmas ar kādu iegurnī veiktu operāciju vai vispārēju slimību, tad ārstu komanda, kas māk ne tikai operēt priekšdziedzera vēzi vai dzimumlocekļa vēzi var novērst arī iepriekšējo operāciju blaknes un palīdzēt atjaunot seksuālo dzīvi, veicot dzimumlocekļa implanta operāciju.
Ja tiek diagnosticēts priekšdziedzera vēzis un nepieciešama operācija, kādas ir mūsdienu iespējas Latvijā?
Pašlaik Latvijas valsts slimnīcās mūsdienu standarts ir atvērtā vai laparoskopiskā operācija. Laparoskopija ir mazinvazīva metode, kuras laikā ķirurgs – urologs, caur vairākiem nelieliem griezieniem vēderā ievada instrumentus un videokameru. Salīdzinot ar vaļējo operāciju, šeit ir mazāks asiņu zudums, brūces dzīst ātrāk un pacients slimnīcā pavada īsāku laiku. Tomēr sarežģītos gadījumos joprojām tiek ieteikta un veikta vaļējā operācija, jo tā ir “radikālāka” taču mērķis vienmēr ir maksimāla precizitāte un “izņemt” audzēju pilnībā. Tomēr metodes salīdzinot, ir jāsaprot, ka operējot laparoskopiski , biežāk ir “pozitīvas malas” , kas nozīmē, ka audzējs pilnībā nav izņemts un ir nepieciešama vēl staru terapija.
Pēdējā laikā daudz runā par robotizēto ķirurģiju, piemēram, “da Vinci”. Vai Latvijas pacienti to var izmantot?
Mums ir nepieciešams ieiet jaunā ķirurģijas attīstības ērā Latvijā, jo citur pasaulē un Eiropā tā ir reālā tagadne. Mūsu pacienti – Latvijas iedzīvotāji – ārstējas citu Eiropas valstu klīnikās jau tagad. Metode ir milzīga priekšrocība pacientam. Robots nodrošina 3D attēlu desmitkārtīgā palielinājumā, kas ļauj ķirurgam darboties ar milimetra precizitāti. Rezultātā mēs varam maksimāli saudzēt nervus, kas atbild par erektilo funkciju un urīna saturēšanu. Operācija ir mazinvazīva, pacients zaudē mazāk asiņu un var ievērojami ātrāk atgriezties darbā un pie ierastā dzīvesveida, respektīvi saglabā savu funkcionalitāti un dzīves kvalitāti. Tāpēc jau šodien vīrieši izvēlas operāciju Eiropas klīnikās, pat ja tā maksā 5 zīmju ciparos definējamās summās. Manuprāt tas nav godīgi no valsts un medicīnas sistēmas puses, jo “vidējais Latvijas vīrietis” jau ir samaksājis pietiekoši lielus nodokļus. Kāpēc ir jāmaksā vēlreiz…?
Robotizētā ķirurģija nav tikai uroloģijas, bet arī ķirurģijas, ginekoloģijas, krūšu kurvja un bērnu ķirurģijas, ausu un kakla onkoloģisko slimību ķirurģijas nākotne mūsu valstī, pie kuras Latvijas lielās universitātes slimnīcas šobrīd aktīvi strādā. Lai gan šobrīd robotizētās operācijas pie mums vēl nav ikdienas valsts apmaksāts standarts kā laparoskopija, mēs strauji virzāmies tajā virzienā, lai tās kļūtu pieejamas ikvienam Latvijas vīrietim. Tāpēc RAKUS esam uzrakstījuši stratēģisko redzējumu par robotizēto ķirurģiju, kuru parakstījuši 15 speciālisti no abām universitātes slimnīcām kopā ar pacientu organizācijām un iesnieguši Veselības ministrijai tālākai virzībai un apstiprināšanai jau 2025.gada septembrī.
Zīmīgi, ka starts jau ir dots un vēsturē paliks pirmā operācija, kas veikta 2026.gada maijā – ar “da Vinci” sistēmu un tā norisinājās Jūrmalas slimnīcā. Neapšaubāmi, ka loģiski būtu bijis šādu soli vispirms īstenot lielajās valsts universitātes slimnīcās, Austrumu slimnīcā un Stradiņu slimnīcā, tomēr, sarežģīto administratīvo procesu, ilgo saskaņojumu, iespējams, arī kādu citu zemūdens akmeņu dēļ, tas operatīvi nav bijis pa spēkam. Jūrmalas slimnīca izrādījās elastīgāka un spēja šo tehniski augstvērtīgo notikumu uzņemties noorganizēt augstā līmenī.
Tomēr šis lokālais panākums neatceļ jautājumu mūsu valsts mērogā. Lēmējinstitūcijām un politikas veidotājiem šobrīd būtu maksimāli jāiespringst, jo laiks rit uz priekšu – gala lēmums par stratēģijas un “da Vinci” sistēmas ieviešanu un finansēšanu Latvijai ir jāpieņem jau pavisam drīz, līdz šī gada jūlijam. Diemžēl reālā situācija patlaban ir satraucoša – ekspertu sagatavotā un parakstītā robotizētās ķirurģijas stratēģija Veselības ministrijā faktiski ir “ielikta atvilknē”, un arī uzsāktie iepirkuma procesa rezultāti ir iestrēguši administratīvajos gaiteņos.
Gaidām, kad varēsim saņemt skaidru atbildi un risinājumu. Jūlija vidus ir tā pēdējā iespēja, kad mums ir vajadzīgs reāls rezultāts – šobrīd ir akūti nepieciešama politiskā griba un aktīva Veselības ministrijas iesaiste. Ceram, ka jaunizveidotā valdība spēs šo lēmumu pieņemt un realizēt. Visi 15 vadošie nozares eksperti, kuri parakstīja stratēģiju, gaida atbildi. Un tēlaini izsakoties – arī pats “da Vinci” robots un mūsu pacienti gaida šo atbildi. Jautājums joprojām ir atvērts. Būtu valstisks kauns, ja mēs šo iespēju palaistu garām un neizdarītu to, ko pārējā attīstītā pasaule jau ir izdarījusi. Ir jāskatās nākotnē, un tieši tam ir domāti profesori un vadošie eksperti, lai pateiktu, kas medicīnai un pacientiem ir vajadzīgs, jo mēs to esam ilgstoši mācījušies, pētījuši un atbildam par savu viedokli.
Kas notiek posmā pēc operācijas, un kā medicīna palīdz saglabāt darbaspējas vīriešiem ar nopietnāku slimības gaitu?
Pacienta ārstēšana nav tikai operācijas zālē. Ja slimība ir bijusi agresīva un/vai ir slimības recidīvs un tālāka attīstība, tiek izmantotas jaunās paaudzes (inovatīvās) zāles jeb dažādi androgēnu darbības un receptoru inhibitori. Tie ir moderni medikamenti tablešu formā, kas darbojas mērķtiecīgi, efektīvi bloķē vēža šūnu spēju saņemt augšanas signālus.
Lielākais ieguvums, salīdzinot ar vēsturisko hormonterapiju, ir tas, ka šie līdzekļi ne tikai būtiski pagarina kopējo dzīvildzi, bet arī ļauj vīrietim saglabāt pilnvērtīgāku dzīves kvalitāti. Tā kā šiem inhibitoriem ir ievērojami mazāk blakusparādību, vīrietis var turpināt strādāt, vadīt auto, sportot un būt sociāli aktīvs. Tas nozīmē, ka pat ar ielaistu priekšdziedzera (prostatas) vēža diagnozes stadiju ir iespējams saglabāt augstas darba spējas un turpināt dzīvot ierastajā ritmā, nezaudējot dzīves kvalitāti.
Profesora Lietuvieša vadītajā klīnikā šis ir būtisks princips – pacientu nepalaist “brīvsolī”, bet gan censties nodrošināt atbalstu un modernāko terapiju ilgtermiņā visos slimības etapos.
Kāds būtu jūsu ieteiktais rīcības plāns ikvienam Latvijas vīrietim?
Pirmkārt, reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu vispārējai pārbaudei. Otrkārt, sasniedzot 50 gadu slieksni (vai 45, ja ir riska faktori), regulāri veikt PSA testu. Un, treškārt, nebaidīties un jautāt savam ārstam par modernākajām iespējām – gan robotizētām operācijām, gan jaunas paaudzes medikamentiem. Medicīnas progress ir radīts, lai vīrietis paliktu “ierindā” pēc iespējas ilgāk.
Jānis Stundiņš
Publicitātes foto
15.06.2026
