Tradicionāli ārstēšana gadu desmitiem balstījusies uz tabletēm, mikstūrām, kapsulām un injekciju šķīdumiem, bet mūsdienās arvien lielāku nozīmi iegūst jaunas zāļu formas – mērķtiecīgas, kontrolētas un personalizētas zāļu piegādes sistēmas.
Jaunās zāļu formu tehnoloģijas bieži ir sarežģītas pēc uzbūves un darbības mehānisma, un to pareiza lietošana ir cieši saistīta ar terapeitisko rezultātu, tādēļ liela loma ir farmaceitam, kurš spēj izskaidrot un palīdzēt zāļu pareizā lietošanā.
Sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone skaidro: “Modernās zāļu formas ne tikai uzlabo zāļu biopieejamību jeb to, cik liels daudzums zāļu vielas nonāk sistēmiskajā cirkulācijā (asinīs), bet arī samazina toksicitāti, optimizē izvadīšanu no organisma, kā arī uzlabo pacientu līdzestību ārstēšanas procesā. Par jaunām zāļu formām un to priekšrocībām ir vērts būt informētiem, jo tās ir jau šodien pieejami farmācijas nākotnes sasniegumi.”
Nanotehnoloģijās balstītas zāļu formas
Nanotehnoloģija farmācijā ir viena no straujāk augošajām nozarēm, kas būtiski ietekmē zāļu izstrādi, efektivitāti un drošību. Farmaceite stāsta: “Nanomedikamentos izmanto īpaši sīkas daļiņas izmēra diapazonā no 1 līdz 1000 nm, lai uzlabotu aktīvās vielas šķīdību, stabilitāti, biopieejamību un mērķtiecīgu piegādi konkrētiem audiem vai šūnām. Tas ir sevišķi aktuāli, piemēram, onkoloģijā un hronisku slimību terapijā.”
Pirmās nanodaļiņas tika izstrādātas ap 1970. gadu un sākotnēji izmantotas kā nesēji vakcīnu un citotoksisku zāļu ievadei. Pēdējās trijās desmitgadēs nanotehnoloģija ir piedzīvojusi milzīgu pētniecības un attīstības apjomu. “2020. gadā vien par nanomedicīnas pielietojumu zāļu piegādes sistēmās (DDS) zinātniskajā literatūrā tika publicēts 1351 raksts. Taču, neraugoties uz ievērojamo eksperimentālo rezultātu apjomu, joprojām pastāv neskaidrības maz izpētītās jomās, piemēram, par organismā esošo (in vivo) šūnu atbildes reakciju uz nanodaļiņām, un to precīzo likteni šūnās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc farmācijas nozarē nav noticis straujš šo produktu izrāviens, – līdz šim zāļu tirgū ir nonākusi tikai neliela daļa no izstrādātajām zālēm, izmantojot šo metodi,” norāda Ērika Pētersone.
Ilgstošas darbības injekcijas
Ilgstošas darbības injekcijas nodrošina kontrolētu aktīvās vielas atbrīvošanos no ievadīšanas vietas vairāku nedēļu vai mēnešu laikā pēc vienreizējas devas. “Ilgstošas darbības injekcijas ir nozīmīga mūsdienu zāļu piegādes sistēma, īpaši hronisku slimību terapijā, kur svarīgs ir zāļu iedarbības ilgums un pacientu līdzestība. Ilgstošas darbības injekcijas rada depo jeb zāļu vielas uzkrāšanos audos un pakāpenisku nonākšanu asinsritē. Galvenās to priekšrocības ir, piemēram, uzlabota līdzestība, kas ir īpaši svarīgi psihiatrijā un HIV terapijā, samazināts recidīvu risks, kas var būt izlaižot tablešu vai kapsulu lietošanas reizes perorālās devas, mazāks pārdozēšanas risks, retākas vizītes pie ārsta. Protams, ir arī daži trūkumi un ierobežojumi, piemēram, terapiju nevar ātri pārtraukt, ja radušās blakusparādības, ir iespējama lokāla reakcija injekcijas vietā, šīm zālēm ir sarežģīta ražošana un kvalitātes kontrole, kā arī augstākas izmaksas. Tomēr pasaulē jau ir vairāki reģistrēti ilgstošas darbības injekciju medikamenti,” norāda farmaceite.
3D drukātas un personalizētas zāļu formas
Trīsdimensiju (3D) druka tiek uzskatīta par revolucionāru tehnoloģiju daudzās nozarēs, un tai ir arī potenciāls pielietojums farmaceitiskajā ražošanā, īpaši gadījumos, kad nepieciešama individuāla pieeja. 3D drukas tehnoloģijas ieviešana farmācijā ļauj veidot zāļu formas ar sarežģītu iekšējo struktūru un kontrolētu, pakāpenisku zāļu izdalīšanos. Šī tehnoloģija īpaši nozīmīga pediatrijā (bērniem) un geriatrijā (veciem cilvēkiem), kur nepieciešama individuāla dozēšana.
“3D drukas būtiskākā priekšrocība farmācijā ir iespēja precīzi kontrolēt zāļu formas iekšējo struktūru un aktīvās vielas izvietojumu. Taču par spīti ievērojamajam zinātniskajam progresam, 3D drukai joprojām ir būtiski izaicinājumi. Ražošanas process bieži ir laikietilpīgs un ekonomiski mazāk efektīvs nekā masveida ražošana. Turklāt personalizētu zāļu formu gadījumā sarežģītāki kļūst arī likumdošanas jautājumi, īpaši attiecībā uz kvalitātes kontroli,” uzsver farmaceite.
ASV 2015.gada augustā apstiprināja pirmo farmaceitisko produktu, kas tika izgatavots, izmantojot trīsdimensiju (3D) drukas tehnoloģiju. Īpaši izveidotā porainā tablete, nokļūstot mutē un uzdzerot nelielu malku šķidruma, ātri izšķīst, ievērojami atvieglojot lietošanu pacientiem ar grūtībām norīt klasisku tableti. Tehnoloģija ļauj izveidot tableti, kura satur pat 1000 mg aktīvās vielas vienā devā, kas joprojām nerada norīšanas grūtības. Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, domājot par lietošanas ērtumu un devas precizitāti.
Transdermālas inovācijas
“Transdermālā (caur ādu) zāļu piegāde pēdējās desmitgadēs ir attīstījusies no vienkāršiem plāksteriem ar mazas molekulmasas vielām līdz tehnoloģiski sarežģītām sistēmām, kas spēj nogādāt arī lielmolekulārus un bioloģiskus preparātus. Šīs piegādes priekšrocības ietver, piemēram, izvairīšanos no pirmreizējās sadalīšanās aknās, labāku pacienta līdzestību un iespēju nodrošināt kontrolētu zāļu izdalīšanos ilgākā laika periodā. Tomēr galvenais ierobežojums tradicionālajām transdermālajām sistēmām joprojām ir ādas ārējais slānis, kas efektīvi aizsargā organismu pret vielu iekļūšanu un būtiski ierobežo ūdenī šķīstošu un lielu molekulu savienojumu uzsūkšanos,” skaidro farmaceite.
Mikroadatu plāksteri
Par vienu no daudzsološākajām pieejām pēdējos gados ir kļuvusi mikroadatu tehnoloģija. “Mikroadatas ir mikromēroga struktūras, kas, ievadītas ādā, mehāniski pārvar raga slāni, radot mikroskopiskus kanālus, bet nesasniedzot nervu galus dziļākajos audos. Rezultātā iespējams panākt labāku caurlaidības pieaugumu bez būtiskām sāpēm vai invazīvas iejaukšanās. Šī īpašība ļauj apvienot tradicionālo plāksteru ērtumu ar injekcijām raksturīgo efektivitāti,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un uzsver, ka mikroadatu tehnoloģijai ir plašs pielietojuma potenciāls.
“Vakcinācijā mikroadatu plāksteri piedāvā iespēju vienkāršot imunizācijas procesu, samazināt nepieciešamību pēc apmācīta medicīnas personāla un mazināt aukstuma ķēdes prasības. Papildus vakcīnām mikroadatas tiek pētītas arī bioloģisko zāļu, hormonu, insulīna un citu lielmolekulāru savienojumu ievadei, kur tradicionālā piegāde (tablešu formā vai caur ādu) ir neefektīva. Dermatoloģijā un estētiskajā medicīnā tās izmanto lokālajai terapijai un ādas atjaunošanas stimulācijai.”
Neraugoties uz ievērojamo progresu, ražošana rūpnieciskā mērogā joprojām ir izaicinājums, jo nepieciešama augsta precizitāte un atbilstoši kvalitātes kontroles standarti. Būtiski ir izvērtēt arī ilgtermiņa drošību, iespējamo ādas kairinājumu un pacientu lietošanas pieredzi.
Zāļu formu nozīme terapijā
“Ja agrāk galvenais uzsvars tika likts uz zāļu aktīvo vielu un tās devu, tad mūsdienās arvien lielāka nozīme ir zāļu formas spējai nodrošināt kontrolētu zāļu vielas izdalīšanos, mērķētu piegādi, uzlabotu biopieejamību un labāku panesamību. Modernās zāļu formas ir instruments, ar kura palīdzību iespējams optimizēt terapijas efektivitāti un drošumu. Jaunās zāļu formu tehnoloģijas bieži ir sarežģītas pēc uzbūves un darbības mehānisma, un to pareiza lietošana ir cieši saistīta ar terapeitisko rezultātu, tādēļ liela loma ir farmaceitam, kurš spēj izskaidrot un palīdzēt zāļu pareizā lietošanā. Arī zinātniskie pētījumi apliecina, ka farmaceita iesaiste izglītošanā un terapijas uzraudzībā uzlabo pacientu līdzestību un ārstēšanas iznākumu,” norāda sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Līga Ribkinska
Publicitātes foto
07.05.2026
