05.01.2025.
Mūsdienu attīstītajā pasaulē ir tendence pieaugt ķeizargriezienu skaitam, kas rada pamatotas bažas aprūpes sniedzējos, norāda SPKC. Kas ir ķeizargrieziens un kad to veic?
Latvijā teju katrs ceturtais bērns piedzimst ar ķeizargrieziena operāciju. Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka optimāls ķeizargriezienu skaits ir ne lielāks par 15%, kas ir sabalansēts rādītājs starp ieguvumiem un riskiem.
Latvijā 23% bērnu ierodas pasaulē ar ķeizargriezienu. Mediķus attīstītajā pasaulē satrauc ķeizargriezienu skaita pieauguma tendence, jo operācijas sekas nemaz nav tik nevainīgas, kā tas sākumā varētu likties, uzsver SPKC.
Ķeizargrieziens ir operācija, kuras laikā auglis piedzimst caur griezienu vēdera priekšējā sienā un dzemdes sienā.
Ķeizargrieziena veikšanas iemeslus var iedalīt absolūtos, kas nozīmē, ka citādi kā ar ķeizargriezienu auglis piedzimt nevar, un relatīvos, kas nozīmē, ka ķeizargrieziens ir labākā dzemdību izvēles metode mātes vai augļa slimības vai stāvokļa dēļ.
No absolūtām indikācijām būtu jāmin pilnīga placentas priekšguļa, augļa šķērsguļa. Relatīvo indikāciju klāsts ir plašs un nereti subjektīvs, tas ir, nav pamatots ar zinātniskām atziņām un medicīniskiem pierādījumiem.
Šodien ķeizargrieziena operācija ir salīdzinoši vienkārša, ja tā tiek veikta pirmo reizi, kā arī iepriekš nav bijušas vēdera dobuma operācijas.
SPKC akcentē, ka narkozes veids tiek izvēlēts ar iespējami mazāku komplikāciju risku – visbiežāk izmanto spinālo anestēziju, kad sievietes apziņa tiek saglabāta, kā arī auglis narkozes vielas praktiski nesaņem. Droši vien arī tāpēc sievietes un reizēm arī ārsti ķeizargrieziena operāciju maldīgi uzskata par drošāko dzemdību veidu.
Mātei dažādu komplikāciju risks pēc ķeizargrieziena operācijas ir trīs reizes lielāks nekā dabiskās dzemdībās (avots – SPKC).
Pēc ķeizargrieziena biežāk ir tādas dzīvībai bīstamas komplikācijas kā trombembolija, augļa ūdens embolija, pēcdzemdību septiskas slimības, asiņošana un asins pārliešana.
Kopumā, protams, šādi gadījumi ir reti, bet, ja salīdzina dabiskas dzemdības ar ķeizargriezienu, komplikācijas tomēr ir daudz biežāk, ar tām ir jārēķinās, un par to, ka komplikācijas var būt, grūtniecei ir jāparakstās operācijas piekrišanas veidlapā.
Ja sieviete vēlas vairāk nekā divus bērnus, viņai jārēķinās, ka pēc ķeizargrieziena operācijas ir lielāks placentas novietojuma anomāliju risks.
Piemēram, placenta var ieaugt dzemdes sieniņā pēcoperācijas rētas rajonā pārāk dziļi, kas dzemdībās var izraisīt lielu asiņošanu. Tik lielu, ka vienīgais veids to apturēt un glābt mātes dzīvību, ir izņemt dzemdi. SPKC norāda, ka nevar nepieminēt arī attālas komplikācijas – dažāda rakstura sāpes pēcoperācijas periodā var saglabāties ilgstoši.
Anatomisku struktūru traumatizācija operācijas laikā izjauc ķermeņa simetriju un var provocēt sāpes iegurnī un mugurā.
Ķeizargrieziena operācija nevar pasargāt bērnu no veselības problēmām, ko bieži saista ar dzemdību procesu, jo to rašanās pirmsākumi meklējami iedzimtības faktoros, sievietes veselībā un dažādu faktoru ietekmē grūtniecības laikā.
Plānots ķeizargrieziens gan bērnu pasargā no grūtā ceļojuma pa dzemdību ceļiem, bet nenovērš jau pirmsdzemdību periodā noteiktās veselības problēmas bērnam. Jāpiemin, ka plānveida operācijas laikā bērns nav gatavs piedzimt un viņš pat nenojauš, ka tūlīt viņu izņems no ierastās vides un viņam pašam būs jāsāk elpot.
Tas notiek tik pēkšņi, ka reizumis neatskan pirmais kliedziens, jaundzimušais neierauj plaušās gaisu un nonāk intensīvās terapijas nodaļā elpošanas problēmu dēļ.
Ir pierādīts, ka dabiskas dzemdības ir ļoti būtiskas bērna imunitātei. Nākot pasaulē pa dabiskajiem dzemdību ceļiem, bērns sastopas ar mātes zarnu floru, kas nostiprina viņa imūnās sistēmas reakcijas spējas.
Pētījumos arī konstatēts, ka bērniem, kuri dzimuši ar ķeizargriezienu, sākuma posmā ir grūtības apgūt krūts ēšanu. Viens no iemesliem – bērns uzreiz pēc ierašanās pasaulē nevar nokļūt pie savas māmiņas, un krūts ēdināšana sākta par vēlu.
SPKC norāda – mūsdienās pacientu vidū vērojamas divas galējības: dzemdēt tikai ar ķeizargrieziena operāciju, arī tad, ja tam nav medicīniska pamatojuma, vai pilnīgs operatīvu dzemdību noliegums. Neviena no galējībām nav laba.
Dabiski dzemdības sevietei ir paredzētas pa dabīgiem dzemdību ceļiem, un ķeizargrieziena operācija ir uzskatāma par izņēmumu. Dzemdības ir dabisks process, no kā nav jābaidās, notiekošais dzemdībās ir jāizzina un jāsaprot, tām rūpīgi gatavojoties, apmeklējot lekcijas un nodarbības. Ir pieejamas atsāpināšanas metodes, kas varētu kliedēt bailes no sāpēm.
Otra galējība ir vēlme dzemdēt pēc atkārtotiem ķeizargriezieniem – šajā gadījumā risks bieži vien pārsniedz ieguvumus. Labāk būtu visiem spēkiem motivēt sevi dabiskām dzemdībām pirmajās dzemdībās, jo tā ir vienreizēja, pozitīva dzīves pieredze un to tā vajadzētu arī uztvert.
Ja sievietei ir kāda slimība, piemēram, dažas sirdskaites, pārciests smags iegurņa kaulu lūzums, slikti kontrolējama epilepsija, ārstējošais ārsts var rekomendēt dzemdības atrisināt ar ķeizargrieziena operāciju. Šajā gadījumā ir nepieciešams ārsta slēdziens un operācijas indikāciju pamatojums.
Jāpiebilst, ka indikācijas ķeizargrieziena operācijai pēdējos gados ir sašaurinājušās. Gadiem ilgi tika uzskatīts, ka tuvredzība (vairāk par sešām dioptrijām) vai plāna acu tīklene ar trausliem asinsvadiem ir indikācija ķeizargriezienam.
Taču patiesībā acu patoloģija tikai ļoti retos gadījumos (cukura diabēta radītas izmaiņas, retas slimības un nesenas traumas) var būt iemesls operācijai. Tuvredzība neliedz māmiņai dzemdēt pašai, un dzemdības neapdraud mātes acu veselību. Acu ārsts pacientēm ar tuvredzību var rekomendēt epidurālo atsāpināšanu dzemdībās.
Kādreiz uzskatīja, ka C hepatīts ir indikācija ķeizargrieziena operācijai, jo tika izteikts viedoklis, ka dabisku dzemdību laikā māte šo infekciju var nodot bērnam. Taču zinātne attīstās, un pašlaik pētījumos nav gūti nekādi pierādījumi šim priekšstatam, tādēļ lielākā daļa infektologu zina – C hepatīts nav indikācija ķeizargriezienam.
Dzemdes rēta pēc iepriekš pārciestas ķeizargrieziena – tas gan Latvijā, gan pasaulē ir biežākais iemesls, kādēļ izšķiras par atkārtotu operāciju. Ja ir rēta uz dzemdes, dzemdībās ir nedaudz paaugstināts dzemdes plīsuma risks.
Taču apmēram puse sieviešu, par spīti rētai pēc iepriekšējas ķeizargrieziena operācijas, var veiksmīgi dzemdēt pašas.
Pirms izšķirties, kā dzimt nākamajam bērnam, grūtniecības aprūpes sniedzējam grūtniecības procesa laikā būtu jāizvērtē situācija un jāplāno dzemdības: jānovērtē dzemdes rētas stāvoklis sonogrāfijā, placentas novietojums, augļa guļa un lielums, kā arī tas, kāds ir bijis iepriekšējā ķeizargrieziena iemesls un kā noritējis pēcoperācijas periods.
Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc gala lēmums, kā bērniņš nāks pasaulē – vaginālajās dzemdībās vai ar ķeizargrieziena palīdzību, ir jāpieņem pašai dzemdētājai kopīgi ar grūtniecības aprūpes veicēju – vecmāti vai ginekologu.
Ja dzemdību speciālists pēc pārbaudēm to akceptē, sieviete, kurai iepriekš veikts ķeizargrieziens, nākamo mazuli var dzemdēt dabiski. Jūs noteikti iedrošinās arī fakts, ka šāda veida dzemdībās bērniņa veselības stāvoklis tiek īpaši kontrolēts ar elektroniskā monitoringa palīdzību, tāpat pastiprināti tiek uzraudzīts mazuļa pulss un māmiņas dzemdes saraušanās jeb dzemdību kontrakcijas.
Savukārt, ja pašai māmiņai vai arī viņas ārstam ir šaubas par iespējamo dzemdēšanu dabiski, ieteicams izvēlēties atkārtotu ķeizargrieziena operāciju – sievietei ir tādas tiesības.
Šobrīd nav noteikts, cik reizes sievietei drīkst veikt ķeizargrieziena operāciju, taču jāņem vērā, ka ikviena ķirurģiska iejaukšanās var radīt problēmas nākamajai grūtniecībai, jo uz dzemdes paliek rētas. Jo vairāk šādu rētu, jo lielāks risks.
Tāpat, jo vairāk ķeizargrieziena operāciju, jo nākamajās grūtniecībās pastāv lielāks risks, ka var ieaugt placenta vai, auglim attīstoties, rēta var plīst. Šādas grūtniecības, protams, tiek rūpīgāk uzraudzītas, un arī pašai ķeizargrieziena operācijai dzemdību personāls gatavojas īpaši, lai viss noritētu bez sarežģījumiem.
Augļa iegurņa priekšguļa ir otrs izplatītākais iemesls, kādēļ mediķi izšķiras par ķeizargriezienu. Taču pareizi būtu 37. grūtniecības nedēļā mēģināt apgrozīt bērnu pareizi – ar galviņu uz leju. Tā ir pierādījumos balstīta laba klīniskā prakse, kā samazināt ķeizargriezienu operāciju skaitu un to radītās komplikācijas.
Agrīnos grūtniecības laikos auglis var gulēt ar galviņu uz augšu – tas ir normas variants, un par to nav jāuztraucas. Visbiežāk auglis pats vēlāk sagriezīsies pareizi.
Ja pēc 34 grūtniecības nedēļām auglis ir tūpļa priekšguļā, var rekomendēt šādus vingrojumus – lēni grozīties no viena uz otriem sāniem caur atbalsta pozīciju četrrāpus. Šādu kustību laikā tiek iestiepti vēdera priekšējās sienas taisnie muskuļi un auglim kustībām vietas ir it kā vairāk.
Ja augļa pašapgrozīšanās nenotiek līdz 37 nedēļām, ir laiks veikt augļa ārējo apgrozījumu ultraskaņas kontrolē. 37. grūtniecības nedēļā bērniņš jau ir tik liels, ka, pareizi iegrozītam, viņam vēderā vairs nav vietas, lai atkal apgrieztos ar dibenu uz leju. Turklāt mazulis jau ir iznēsāts, tādēļ, ja manipulācijas laikā noplūst augļūdeņi, viņš ir gatavs piedzimt.
Augļa ārējais apgrozījums ir jāpiedāvā visām sievietēm 37 grūtniecības nedēļās ar augļa iegurņa priekšguļu, kam nav kontrindikāciju, tādu kā dzemdes anomālijas, dzemdes rēta, plānots ķeizargrieziens cita iemesla dēļ u.c.
Dažos gadījumos, kad bērniņš ir neliels (paredzamais svars 2500–3500 g), sievietes iegurņa izmēri labi, auglis dzemdē atrodas tīrā tūpļa guļā, ir labs augļa stāvoklis, gatavi dzemdību ceļi un laba dzemdību darbība, dzemdības var tikt veiksmīgi vadītas pa dabiskiem dzemdību ceļiem. Vienīgi ir nepieciešama dzemdētājas vēlme dzemdēt pašai un laba sadarbība ar dzemdību speciālistu, kurš pieņem dzemdības.
Ķeizargrieziena operāciju var veikt plāna kārtībā un neatliekami. Plānveida operācija ir saistīta ar mazāk riska faktoriem. Ja pacientei ir medicīniskas indikācijas, tiek nozīmēta operācijas diena, pēc iespējas tuvu paredzamajam dzemdību laikam.
Pirms operācijas grūtniecei nepieciešams veikt atkārtotas asins analīzes un konsultēties ar anesteziologu. Stacionārā jāiestājas iepriekšējā dienā vai operācijas rītā, ja to atļāvis anesteziologs.
Operācijas rītā pacientei jābūt tukšā dūšā. Infekciozu sarežģījumu profilaksei pirms operācijas vai tās laikā tiek ievadīti antibiotiski līdzekļi. Operācijas ilgums parasti nepārsniedz vienu stundu.
Pēc operācijas nedēļniece apmēram 2 stundas atrodas pēcnarkozes atmošanās palātā, kur tiek kontrolēts pulss, asinsspiediens un dzemdes stāvoklis. Pēc 2 stundām nedēļniece nonāk palātā kopā ar savu bērniņu, un nu jāsāk krūts barošana, kas, protams, pirmajā diennaktī pēc operācijas nav viegli. Pēc operācijas urīnpūslī paliek ilgkatetrs, kuru izņem tad, kad paciente spēj piecelties un staigāt, parasti pirmo 12 stundu laikā.
Pēcoperācijas periodā tiek nozīmēti atsāpinoši preparāti, dzemdi savelkoši preparāti un dažkārt antibiotiski līdzekļi. Īpašu diētas ierobežojumu nav – atceries, ka esi māte barotāja un diēta ir atkarīga no šī statusa.
Vēdera priekšējās sienas brūce visbiežāk tiek sašūta ar intrakutānu uzsūcošos diegu – ārsts pēcoperācijas brūci pārsies, bet īpaša apstrāde mājas apstākļos nav nepieciešama.
Pie ārsta jāvēršas, ja brūces malas apsārtušas, parādās izdalījumi no brūces.
Dzemdes involūcija (dzemde saraujas, atjaunojas iepriekšējā izmērā) pēc operatīvām dzemdībām ir līdzīga kā pēc dabiskām dzemdībām. Jāseko izdalījumu raksturam – ārsts jāapmeklē, ja izdalījumi ir svaigi asiņaini vai tie ir duļķaini ar nepatīkamu smaku.
