06.01.2025.
Iespējams, šobrīd, kad lasi šo rakstu, Tev datorā vai telefonā ir atvērts arī kāds mākslīgā intelekta (MI) rīks. Nereti tas palīdz ātri un viegli atrast atbildes uz interesējošiem jautājumiem, tomēr reizēm mēdz arī maldināt. Ne velti, piemēram, ChatGPT lapas apakšā maziem burtiem rakstīts “ChatGPT var kļūdīties. Pārbaudi svarīgu informāciju”.
Veselības nozarē jomā ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek veikti dažādi svarīgi pētījumi, un tas ir apsveicami. Tomēr gadās arī riskantas situācijas, piemēram, ja sākam pašārstēšanos, pilnībā uzticoties mākslīgā intelekta ieteikumiem, nevis speciālistiem vai arī, nedomājot par sekām, dalāmies ar sensitīvu informāciju.
Pirms dažiem mēnešiem Eiropas Parlaments pieņēma pasaulē pirmo tiesību aktu par mākslīgo intelektu. Šī likuma mērķis ir nodrošināt, ka mākslīgā intelekta sistēmas ir drošas, ētiskas un uzticamas.
Augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, ko izmanto slimību diagnostikā, ir jāatbilst stingrām prasībām un pienākumiem, lai saņemtu piekļuvi ES tirgum.
Jaunās regulas uzdevums ir sargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju no augsta riska MI sistēmām un līdztekus rosināt inovāciju, ļaujot Eiropai šajā jomā izvirzīties līderpozīcijās. Tiesību aktā ir noteikti konkrēti pienākumi, pamatojoties uz iespējamo risku un plašo ietekmi, kas raksturīga mākslīgajam intelektam.
Jaunais regulējums aizliedz MI izmantošanas veidus, kuri apdraud cilvēku tiesības.
Ir aizliegts, piemēram, pēc sensitīviem raksturlielumiem izmantot biometriskās kategorizācijas sistēmas un no interneta vai videonovērošanas sistēmu videomateriāliem automatizēti vākt sejas attēlus, lai veidotu sejas atpazīšanas datubāzes.
MI sistēmas būs aizliegts izmantot tādiem mērķiem kā emociju atpazīšana darbavietās un skolās, lietotāju vērtēšana, kriminoloģiskā prognozēšana (ja tas tiek darīts, tikai balstoties uz konkrētas personas profilēšanu vai viņiem raksturīgo īpašību vērtēšanu).
Būs arī aizliegtas MI sistēmas, kuras manipulē ar cilvēku uzvedību un ļaunprātīgi izmanto neaizsargātus lietotājus.
Skaidri definēti pienākumi ir jāpilda arī attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, jo tās var būtiski kaitēt veselībai, drošībai, pamattiesībām, videi, demokrātijai un tiesiskumam. Ļoti riskanti ir izmantot mākslīgo intelektu tādās jomās kā kritiski svarīga infrastruktūra, izglītība un arodmācības, nodarbinātība, privātā un publiskā sektora pamatpakalpojumi (piemēram, veselības aprūpe, banku darbība), kā arī dažās tiesībaizsardzības sistēmās, migrācijas un robežu pārvaldībai, tiesu un demokrātijas procesos (piemēram, lai ietekmētu vēlēšanas).
Ja šādos gadījumos tiek izmantotas MI sistēmas, tām ir jāizvērtē un jāsamazina risks, jāsaglabā lietošanas procesu digitālie dati, tām jābūt pārredzamām un precīzām un tās ir jāizmanto cilvēka uzraudzībā.
Cilvēkiem būs tiesības iesniegt sūdzības par MI sistēmām un saņemt paskaidrojumus par lēmumiem, kas pieņemti, izmantojot šādas augsta riska sistēmas, un skar viņu tiesības.
Augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, ko izmanto slimību diagnostikā, autonomajā braukšanā un noziedzīgās darbībās vai izmeklēšanā iesaistītu personu biometriskajā identificēšanā, ir jāatbilst stingrām prasībām un pienākumiem, lai saņemtu piekļuvi ES tirgum. Tas ietver stingru testēšanu, pārredzamību un cilvēka veiktu uzraudzību.
Vispārīga lietojuma MI sistēmām un attiecīgajiem modeļiem, kas ir šo sistēmu pamatā (ģeneratīvais MI), ir jāatbilst konkrētām pārredzamības prasībām un jāpilda ES autortiesību akti šādu modeļu apmācības gadījumos. Attiecībā uz jaudīgākiem šādu sistēmu modeļiem, kas varētu radīt sistēmisku risku, nāksies pildīt vēl arī citas prasības, piemēram, modeļi būs jāvērtē, būs jāanalizē un jāmazina sistēmisks risks un jāziņo par incidentiem.
Turklāt ar atbilstošu marķējumu ir nepārprotami jānorāda mākslīgi radīti vai apstrādāti attēli un audio vai video saturs (tā dēvētie dziļviltojumi).
Tā kā ES akts ir pirmais MI jomas regulējums pasaulē, šie ES noteikumi varētu kļūt par MI regulējuma globālu standartu – līdzīgi kā savulaik Vispārīgā datu aizsardzības regula datu privātuma jomā –, tādējādi visā pasaulē veicinot ētisku, drošu un uzticamu mākslīgo intelektu.
Mākslīgā intelekta akta mērķi nav tikai uzlabot spēkā esošo tiesību aktu par pamattiesībām un drošību efektīvu izpildi. Ar to iecerēts arī veicināt investīcijas un inovācijas mākslīgajā intelektā Eiropas Savienībā, kā arī veicināt MI lietojumu vienotā tirgus attīstību.
Attiecīgi noteikumos ir iekļautas papildu normas MI inovāciju atbalstam Eiropas Savienībā. Tas ir arī cieši saistīts ar citām iniciatīvām, tostarp ES Koordinēto mākslīgā intelekta plānu, kura mērķis ir Eiropā paātrināt investīcijas mākslīgajā intelektā.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu Latvijā. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai pacients.lv viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.
Avoti:
https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20240308IPR19015/ep-deputati-pienem-vesturisku-likumu-maksliga-intelekta-aktu
https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/artificial-intelligence/
Foto: Freepik
