Pēc sātīgas maltītes dedzināšana aiz krūšu kaula daudziem ir pazīstama kā atviļņa slimības pazīme. Taču pastāv arī tā sauktais “klusais reflukss” jeb laringofaringeālais reflukss, kas bieži neizpaužas ar tipiskām grēmām.
Tā vietā cilvēks izjūt kairinājumu rīklē, nepārejošu krekšķināšanu, “kamola sajūtu” kaklā vai klepu bez skaidra iemesla.
Operējošs otolaringologs, topošās klīnikas LORENT vadītājs, dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne, skaidro, kāpēc šie simptomi mēdz ieilgt, kādas kļūdas biežāk pieļaujam pašārstējoties un kad vērts meklēt palīdzību, lai noskaidrotu patieso cēloni.
Kas ir “klusais reflukss” un kāpēc tas maldina?
Laringofaringeālais reflukss nozīmē, ka kuņģa saturs – skābe un fermenti – periodiski nonāk līdz rīklei un balsenei. Šo zonu gļotāda ir jutīgāka nekā barības vadā, tāpēc pat neliels kairinājums var izraisīt izteiktus simptomus. Tieši tāpēc daļai cilvēku nav klasiskās dedzināšanas sajūtas aiz krūšu kaula, bet gan tā sauktie “kakla simptomi”, kas šķietami nav saistīti ar gremošanas sistēmu.
Šis stāvoklis ne vienmēr izskatās pēc “kuņģa problēmas”. Tāpēc cilvēki nereti gadiem ārstē rīkli, lietojot pastilas, aerosolus, reizēm pat nepamatoti antibiotikas, taču uzlabojums ir īslaicīgs vai nav vispār, jo netiek risināts cēlonis.
Kādi simptomi var liecināt par refluksu?
Visbiežāk sastopamās pazīmes ir:
• “kamola sajūta” kaklā, kas nepāriet;
• hroniska krekšķināšana vai vēlme attīrīt kaklu;
• ilgstošs klepus bez skaidras saaukstēšanās ainas;
• aizsmakums vai balss nogurums;
• sausuma, skrāpēšanas vai kairinājuma sajūta rīklē.
Dažkārt simptomi var būt arī netipiski, piemēram, diskomforts rīšanas laikā, sajūta, ka ēdiens “ķeras”, vai ausu sāpes bez redzama iekaisuma. Tāpēc svarīgi skatīties uz kopainu, nevis vērtēt katru pazīmi atsevišķi.
Kāpēc “pastila un tēja” palīdz tikai īslaicīgi?
Pašaprūpe var sniegt īslaicīgu atvieglojumu, jo mitrina gļotādu un mazina kairinājumu. Taču, ja reflukss turpinās, simptomi atgriežas.
Biežākās kļūdas šādos gadījumos ir:
• simptomu mazināšana bez cēloņa meklēšanas;
• nepamatota antibiotiku lietošana (reflukss nav bakteriāla infekcija);
• paradumu nemainīšana, kas uztur problēmu (vēlas un bagātīgas maltītes, alkohols, smēķēšana, neregulārs ēšanas režīms).
Ko var darīt mājās?
Ja nav satraucošu simptomu, var sākt ar vienkāršām dzīvesveida korekcijām:
• neēst 2–3 stundas pirms gulētiešanas;
• izvairīties no lielām vakariņām un samazināt kafijas, alkohola, treknu un asu ēdienu patēriņu;
• dzert pietiekami daudz ūdens un mazināt krekšķināšanu;
• pacelt gultas galvgali par aptuveni 10–15 cm;
• pievērst uzmanību miegam un stresa līmenim.
Ja pēc šīm izmaiņām pašsajūta uzlabojas, tas var būt noderīgs signāls diagnostikā, taču tas vēl nenozīmē galīgu diagnozi.
Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?
Ja simptomi saglabājas ilgāk par 3–4 nedēļām, atkārtojas vai sāk traucēt ikdienu, ieteicams vērsties pie speciālista. Īpaši svarīgi to neatlikt, ja parādās:
• apgrūtināta rīšana vai sajūta, ka ēdiens iestrēgst;
• elpas trūkums vai strauji progresējošs aizsmakums;
• asinis krēpās vai siekalās;
• neizskaidrojams svara zudums;
• noturīgas sāpes kaklā vai veidojums;
• ilgstoša smēķēšana kombinācijā ar aizsmakumu.
Kā var palīdzēt LOR ārsts?
LOR ārsts izvērtē rīkli un balseni un, ja nepieciešams, veic endoskopisku izmeklēšanu. Tas palīdz pamanīt kairinājuma pazīmes, izslēgt citus iespējamos cēloņus un saprast, kā rīkoties tālāk – vai pietiek ar dzīvesveida korekcijām, nepieciešama ārstēšana vai arī jāiesaista gastroenterologs.
Svarīgākais nav uzreiz noteikt vienu diagnozi, bet sakārtot loģisku rīcības ceļu – ko izslēdzam, ko apstiprinām un kā novēršam simptomu atkārtošanos.
Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne, operējošs otolaringologs
