Latvija ir starp trīs vājāk novērtētajām valstīm Eiropas Savienībā, lai adresētu potenciālus veselības riskus, norāda jaunākais GLOBSEC “Veselības aprūpes gatavības indekss 2024” (Healthcare Readiness Index 2024), kura kontekstā plānota diskusija par Latvijas veselības aprūpes noturību š.g. 21. novembrī.
Indekss izvērtē Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmu noturību un gatavību krīzēm 38 dažādos indikatoros, kas aplūko finansējumu, infrastruktūru, darbaspēku, prevenciju, inovācijas un pārvaldību. Latvijas gatavības rezultāts 13.2 punktu apmērā ir starp trīs zemākajiem Eiropas Savienībā, līdzās Ungārijai un Rumānijai. Lai arī indeksā aplūkotie rādītāji pakāpeniski uzlabojas, Latvija nav spējusi samazināt atpalicību no citām Eiropas Savienības valstīm, kas rada tiešus riskus veselības aprūpes sistēmas stabilitātei potenciālu krīžu gadījumā.
Pētījuma rezultātus tiešsaistes diskusijā 21. novembrī Rīgā prezentēs starptautiskās domnīcas GLOBSEC pētnieks, indeksa autors Martins Smatana (Martin Smatana) un GLOBSEC Ekonomikas un biznesa programmas direktore Zuzana Pelakova (Zuzana Pelakova). Diskusiju tiešsaistē 21. novembrī plkst. 14:00 klausīties varēs portālā DELFI un Facebook lapās “Inovācijas veselībā” un “PowerHouse Latvia”.
Lai arī kopš 2015. gada Latvijas veselības aprūpes finansējums ir palielinājies par 91%, kopējie veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir trešie zemāki Eiropas Savienībā. Īpaši zemu tiek vērtēta slimību prevencija, kur vidēji Eiropā tiek tērēti 111 eiro uz vienu cilvēku, savukārt Latvijā mazāk kā puse no tā – tikai 51 eiro uz vienu cilvēku. Ilgtermiņā neieguldot prevencijā, tiek radīts lieks slogs veselības aprūpes sistēmai. Papildus augstus riskus noturībai rada zema sabiedrības uzticēšanās – 32% sabiedrības tic, ka COVID-19 pandēmija bija sazvērestība, kas mazina uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai kopumā.
Latvijā ir otrā zemākā inovatīvo medikamentu pieejamība Eiropas Savienībā – no visiem medikamentiem, kas reģistrēti ES kopš 2020. gada, Latvijā pieejami tikai 17%. Kopējais pieejamības laiks ir starp vidējiem rādītājiem Eiropā. Pozitīvi, ka medikamentu iekļaušana kompensācijas sistēmā ir caurskatāma. Tai pat laikā nepietiekamais finansējums kompensācijas sistēmai neļauj nodrošināt ilgtspējīgu plānošanu un sistēmas stabilitāti, mazinot sistēmas noturību.
Tomēr Latvija uzrāda augstus rezultātus vakcinācijas aptverē, piemēram, cilvēka papilomas vīrusa (HPV) vakcinācijas aptvere sasniedz 51%. Šie rādītāji palīdz skaidrot, kādēļ Eiropas Savienības ziņojumā par novecošanos Latvija tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām valstīm, kas nākotnē var uzlabot veselības rādītājus un samazināt izdevumus veselības aprūpē stacionāra līmenī, ar priekšnosacījumu, ka tiek uzlabota veselības aprūpes sistēmas efektivitāte un palielināts nozares finansējums šobrīd.
“Latvija ir pieņēmusi mērķtiecīgus lēmumus slimnīcu tīkla restrukturēšanai, zāļu finansiālās pieejamības veicināšanai un veselības nozares speciālistu atalgojumu palielināšanai, kas ilgtermiņā uzlabos nozares efektivitāti un sabiedrības veselības rezultātus. Tai pat laikā, nepieciešams turpināt darbu pie veselības nozares stiprināšanas, preventīvo pasākumu uzlabošanas un ilgtermiņa stratēģiskas plānošanas. Bez šo soļu veikšanas, sistēma nesabruks, bet būs ļoti grūti attīstīties un nodrošināt pacientu vajadzības”, – tā Martins Smatana, indeksa autors.
Domnīca GLOBSEC kopš 2022. gada veic pētījumu “Healthcare Readiness Index”, kur tiek analīzēta Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmu gatavība krīzēm šobrīd un nākotnē. Jaunākais GLOBSEC pētījums “Healthcare Readiness Index 2024” pieejams šeit: https://www.globsec.org/what-we-do/publications/globsec-healthcare-readiness-index-2024
Avots:
Filips Nerads, GLOBSEC Komunikācijas un mārketinga direktors
Ineta Vācere, Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” projektu vadītāja
19.11.2025.
Attēls: Freepik
