Pie Rīgas Dzemdību nama pieturas tramvajā atskan diktora “Apsveicam”. Vietā, kur mazais cilvēciņš nāk pasaulē, ir daudz prieka, apsveikumu vārdu un arī raižu. Sarunājamies ar Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāju Santu Markovu, lai noskaidrotu, kādas būtu valsts veselības aprūpes prioritātes, raugoties no dzīvības sākuma punkta – mātes un bērna aprūpes. Kā norāda S.Markova, demogrāfija ir viena no valsts prioritātēm un cieši saistīta ar valsts drošību – bez jaunās paaudzes nebūs, kas turpina valsti, nedz arī kas to aizstāvēs.
– Kā Dzemdību nams izskatās uz kopējā veselības pakalpojumu sniedzēju fona?
– SIA “Rīgas Dzemdību nams” (turpmāk – Dzemdību nams) ir Latvijā lielākā un mūsdienīgākā dzemdību palīdzības iestāde, kur pasaulē ik gadu nāk aptuveni trešā daļa Latvijā dzimušo mazuļu. Esam ārstniecības iestāde ar nacionālu svarīgumu – kā augstākā perinatālās aprūpes līmeņa centrs Dzemdību nams sniedz sekundāro specializēto dzemdību palīdzību un terciāro neonatālo palīdzību Daugavas labā krasta grūtniecēm un dzemdētājām, kā arī – jebkurai Latvijas topošajai māmiņai un ģimenei, kura rūpes par savu grūtniecību un bērniņa piedzimšanu uzticējusi mums. Mēs nodrošinām pilna spektra perinatālās aprūpes pakalpojumus gan ambulatori, gan stacionārā, īpaši specializējoties palīdzības sniegšanā augsta riska grūtniecēm, dzemdētājām un jaundzimušajiem, tajā skaitā ļoti agrīni priekšlaicīgi dzimušiem, zema svara bērniem, kuru ārstēšana un aprūpe ir liels izaicinājums visā pasaulē gan profesionālo kompetenču, gan finansiālu ieguldījumu ziņā.
Katru gadu pie mums piedzimst ap 30 šādu bērniņu. Pakalpojumu tirgus daļa perinatālo centru, respektīvi, augsta riska segmentā ir 4/5 no Rīgā un 3/5 no valstī sniegtajiem pakalpojumiem.
Statistika:
Dzemdību skaits Latvijā 2021. gadā bija 17209 (par 120 jeb 0,7% mazāk nekā 2020. gadā), Dzemdību namā 5761 dzemdības ( par 449 vai 8,5% vairāk nekā 2020. gadā). 2023.gadā Dzemdību namā pieņemtas 4454 dzemdības, kas ir par 670 dzemdībām mazāk nekā pašā 2022.gadā.. Valstī joprojām vērojams dzemdību skaita kritums, kopējais dzemdību skaits valstī gadā 14260, kas ir par 1432 mazāk nekā 2022.gadā. Diemžēl šī negatīvā tendence 2024. gadā kļūst vēl izteiktāka, Rīgas Dzemdību namā – pieņemtas 3925 dzemdības.
Lai gan esam pašvaldības ārstniecības iestāde, pakalpojumu sarežģītības un kompetenču ziņā mūsu pakalpojumi atbilst universitātes klīnikas līmenim – kā arī apvienojam visas mūsdienīgas klīnikas virzienus – ārstēšanu, izglītību, pētniecību.
– Kādām, jūsuprāt, jābūt valsts prioritātēm?
– Lielākie izaicinājumi – dzimstības samazinājums un ar to tiešā korelācijā saistītais finansējuma samazinājums, jo gandrīz 88% no ieņēmumiem veido valsts apmaksātie pakalpojumi.
Neraugoties uz izaicinājumiem, līdz šim esam spējuši saglabāt finansiālu stabilitāti, gan ilgtermiņa, gan īstermiņa saistību segšanai, ievērojamu finanšu līdzekļu apjomu investējot attīstībā – gan inovatīvu tehnoloģiju iegādei, gan infrastruktūras uzlabojumos, tajā skaitā energoefektivitāti uzlabojošās aktivitātēs un atjaunīgajos energoresursos, tajā skaitā ar Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaisti
Tomēr ne ieguldītie vai apgrozītie miljoni, bet trešdaļa pie mums dzimušo Latvijas bērnu, nākotnes patrioti, nodokļu maksātāji un miljonu pelnītāji, ir mūsu galvenais ieguldījums valsts nākotnē un ilgtspējā.
Veselības aprūpes budžeta prioritātes vērtējam mūsu pamatdarbības tvērumā – kā viena no būtiskākajām prioritātēm minama mātes un bērna veselības aprūpes stiprināšana.
Būtiska ir perinatālo centru kapacitātes stiprināšana. Lai gan kopējais dzemdību skaits samazinās, perinatālajos centros ārstēto pacientu profils kļūst aizvien sarežģītāks, prasa ievērojamus finanšu resursu un cilvēkresursu ieguldījumus, līdz ar to iespējami ātrāk nepieciešama finansējuma modeļa maiņa – pāreja uz vērtībās balstītas veselības aprūpes modeli.
Īpaši liela konkurence ir fizioloģisku dzemdētāju piesaistīšanā, kā arī cilvēkresursu aizplūšanai uz zemāka līmeņa stacionāriem, jo pašreizējais finansējuma modelis ļauj piedāvāt līdzvērtīgu darba samaksu par ievērojami mazāka darba apjomu un zemāka riska dzemdību palīdzību.
Zema riska dzemdību aprūpe arī izmaksu ziņā ir lētāks un izdevīgāks pakalpojums, salīdzinot ar augsta riska dzemdībām.
Neraugoties uz atkārtotās diskusijām ar VM un NVD par alokācijas koeficienta piemērošanu Perinatālās aprūpes centriem, tās nav novedušas pie rezultāta,
līdz ar to sarežģītāku pakalpojumu sniedzējiem dzemdību palīdzības apmaksas ietvaros nav līdzvērtīgu iespēju nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Esam par pilnībā valsts apmaksātu dzemdību palīdzību, nepaplašinot maksas pakalpojumu segmentu, izņemot paaugstināta servisa pakalpojumiem.
Atalgojuma ziņā mums jābūt konkurētspējīgiem ar privāto sektoru. Darbs pie mums ir daudz komplicētāks un arī stresa ziņā, kā arī daudz ietilpīgāks, nekā zemāka riska jomā strādājošajiem. Tarifs diemžēl ir tāds, kāds ir. Ar personāla piesaistīt grūti konkurēt.
Kā demokrātiskās sabiedrības vērtībās balstītam valstij stratēģiski nozīmīgam tirgus dalībniekam, Dzemdību namam būtiska ir tiesiska, labas pārvaldības principiem, lēmumu pēctecībai un tiesiskai paļāvībai, atklātībai un caurskatāmībai atbilstoša komercdarbības vide, kur katrs tirgus dalībnieks var tiesiski paļauties, ka darbības un finansējuma piešķiršanas principi ir skaidri, caurskatāmi un prognozējami, pēctecīgi un nemainās līdz ar institūciju personāla vai viedokļu mainību.
Dzemdību nams ir ne tikai uz sadarbību vērsts veselības aprūpes sistēmas dalībnieks, bet arī godprātīgs nodokļu maksātājs, plašākā tvērumā veselības aprūpes sistēmā sadalāmais finansējums ir visu nodokļu maksātāju nauda un nevienam, īpaši prioritārajās jomās nodarbinātajiem nevajadzētu nemitīgi pierādīt finansējuma piešķiršanas nepieciešamību.
Godprātīgi izpildām līguma saistības un tiesiskā regulējuma prasības, tajā skaitā Darba likuma regulējumu darbu darām ar vislielāko rūpību un atbildību, tādēļ paļaujamies, ka arī citi kopējās veselības aprūpes sistēmas dalībnieki darbojas pēc šādiem pašiem, līdzvērtīgas konkurences principiem, nepieļaujot Darba likumam neatbilstošu nodarbinātību vai citas atkāpes.
Neraugoties uz noslodzi, savu darbu darām ar vislielāko atbildību un rūpību, tādēļ paļaujamies, ka pārējās veselības aprūpes sistēmā iesaistītās institūcijas savā darbībā vadās pēc līdzīgiem principiem un vērtībām, darba pienākumus veic ar tādu pašu rūpību un atbildību, nodrošinot konstruktīvu, precīzu un savlaicīgu komunikāciju un atgriezenisko saiti ar iestādēm, ja nepieciešams veikt korekcijas vai pilnveides pasākumus. Neanalizējot situāciju detaļās, jo šāds nav intervijas mērķis, diemžēl jāsecina, ka mūsu pieredze sadarbībā ar uzraudzības un kontroles institūcijām ne vienmēr vērtējama kā konstruktīva un pozitīva.
Šāda situācija radījusi papildus izaicinājumus finanšu pārplānošanā, īpaši gada pēdējā ceturksnī un līdz ar to, diemžēl, mūsu rīcībā būs ievērojami mazāks finanšu līdzekļu apjoms, ko novirzīt pacientu un darbinieku labbūtībai, digitalizācijas aktivitātēm un infrastruktūras uzlabojumiem. Pie adekvātas un savlaicīgas komunikācijas šāda situācija nekādi neveidotos.
Apzināmies mūsu pakalpojumu svarīgumu nacionālā mērogā, cienām savus principus un vērtības, strādājam, apzinoties, ka mūsu aprūpētās ģimenes un jaundzimušie, kuriem jāsniedz iespējami labākais dzīves sākums ir mūsu darba virsvērtība, tādēļ nodrošināsim pakalpojumu bez atkāpēm no kvalitātes standartiem, tomēr šāda rīcība mazina tiesisko paļāvību vadošajām institūcijām un rada zināmas šaubas par katra veselības aprūpes sistēmas dalībnieka ieguldījuma līdzvērtīgu novērtējumu.
Mēs vēlamies vienotu izpratni par vērtībām, skaidru attīstības vīziju, iesaistošu un konstruktīvu dialogu, veidojot pārdomātu, sociāli atbildīgu demogrāfijas veicināšanas un veselības aprūpes ekosistēmas attīstības ilgtermiņa politiku valstī kopumā – mūsu ieskatā – ieguldījums ģimenēs un bērnos, tajā skaitā mātes un bērna veselības pakalpojumu kvalitatīvā nodrošināšanā ir ieguldījums valsts drošībā un ilgtspējā ar vislielāko pievienoto vērtību, jo tikai tad, ja Latvijā droši dzims bērni, mums būs nākotne.
18.09.2025.
