04.01.2025.
No ballīšu mūzikas, kaimiņu remontdarbiem, skaļiem paziņojumiem veikalos līdz dažādu iekārtu rēkoņai darbā – tas viss ir jāpacieš modernā cilvēka ausīm un visam ķermenim.
Trokšņa piesārņojums ir pieaugoša problēma visā Eiropā, par kuras ietekmi uz veselību daudzi cilvēki var nebūt informēti.
ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gadā, ir noteikts mērķis samazināt gaisa un trokšņa piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs netiek uzskatīts par kaitīgu veselībai un dabiskajām ekosistēmām.
Eiropas Parlaments ir atkārtoti uzsvēris vajadzību turpināt pazemināt robežvērtības un uzlabot mērīšanas procedūras attiecībā uz vides troksni.
Vides trokšņu līmenis pilsētās palielinās, un to galvenokārt rada pieaugošā satiksmes intensitāte, kā arī arvien plašākā rūpnieciskā darbība un izklaides pasākumi.
Tiek lēsts, ka apmēram 20 % ES iedzīvotāju ir pakļauti troksnim, kura līmenis tiek uzskatīts par nepieņemamu.
Tas var ietekmēt dzīves kvalitāti, kā arī radīt lielu stresu, miega traucējumus un veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības. Troksnis negatīvi ietekmē arī savvaļas dzīvniekus.
Eiropas Vides Aģentūras ziņojumā “Vides troksnis Eiropā – 2020” pausts, ka ilgtermiņa trokšņa ekspozīcijai var būt ļoti dažāda ietekme uz veselību, tostarp satraukums, miega traucējumi, negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu un vielmaiņas sistēmām, kā arī uztveres spējām bērniem.
Tiek lēsts, ka vides troksnis gadā izraisa līdz 48 000 jaunu sirds išēmiskās slimības gadījumus un 12 000 priekšlaicīgas nāves gadījumus.
22 miljoni iedzīvotāju cieš no hroniska pastiprināta satraukuma un 6,5 miljoni iedzīvotāju cieš no hroniskiem izteiktiem miega traucējumiem. Savukārt lidmašīnu trokšņa dēļ 12 500 skolēnu cieš no lasītprasmes traucējumiem skolā.
ES pieeja attiecībā uz trokšņa piesārņojumu ir divējāda – vispārēja sistēma trokšņa piesārņojuma līmeņa noteikšanai, kas prasa rīcību gan dalībvalstu, gan ES līmenī, un virkne tiesību aktu par galvenajiem trokšņa avotiem, piemēram, ceļu, gaisa un dzelzceļa satiksmes troksni, un troksni no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.
Eiropas Parlaments ir atkārtoti uzsvēris vajadzību turpināt pazemināt robežvērtības un uzlabot mērīšanas procedūras attiecībā uz vides troksni. EP pieprasījis noteikt ES mēroga vērtības troksnim lidostu apkārtnē, kā arī paplašināt trokšņa samazināšanas pasākumu jomu, attiecinot tos arī uz militārajām zemskaņas reaktīvajām lidmašīnām.
Ilgstošs troksnis var radīt satraukumu, miega traucējumus, negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, vielmaiņu, uztveres spējas
Turklāt EP ir apstiprinājis pakāpenisku jaunu un zemāku trokšņa robežvērtību ieviešanu attiecībā uz vieglajiem automobiļiem un ir sekmīgi iestājies par tādu marķējumu ieviešanu, kas informē patērētājus par trokšņu līmeņiem.
Visskaļāk – Rīgā
Latvijas Republikas tiesībsargs pērn savā atzinumā par izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma nepilnībām norādīja, ka jau ilgu laiku sabiedrībā aktuāls ir jautājums, kā mazināt iedzīvotāju miera, t.sk. naktsmiera, traucējumu ar izklaides troksni, ko rada dažādas izklaides vietas (nakts klubi, bāri, diskotēkas, izklaides vietu terases u.c.).
Par iedzīvotāju neapmierinātību un vēlmi rast risinājumu liecina, piemēram, izveidotās biedrības “Naktsmieru” aktivitātes, kā arī sociālajos tīklos ievietotie iedzīvotāju fiksētie pierādījumi par izklaides trokšņa traucējošo raksturu.
Arī 2024. gada sākumā tiesībsarga veiktā iedzīvotāju aptauja liecina par problemātiku.
No aptaujas izriet, ka vairumā gadījumu tas skar Rīgas valstspilsētas iedzīvotājus (69,7%), kam seko Bauskas novada, Liepājas un Jūrmalas valstspilsētas, kā arī Aizkraukles novada iedzīvotāji.
80% respondentu ir atzīmējuši, ka ir saskārušies ar izklaides troksni savā apdzīvotajā vietā, un no tiem teju 90% respondentu norādīja, ka izklaides troksnis ir ietekmējis viņu naktsmieru – no tiem 65% regulāri, bet 25% dažreiz.
Visbiežāk iedzīvotāji ziņo par āra terašu radīto troksni (44%), kam seko bāri (31%), naktsklubi (28%), kafejnīcas (24%) un viesu nami (7%).
Pastāsti mums, vai un kā trokšņi traucē Tavu dzīvi! Raksti info@pacients.lv
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamentu Latvijā. Šeit publicētā informācija atspoguļo tikai pacients.lv viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas atspoguļošanu.
Avoti: https://www.eea.europa.eu/en/analysis/indicators/exposure-of-europe-population-to-noise
https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/75/gaisa-un-troksna-piesarnojums
https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2024/07/par-izklaides-troksni_atzinums.pdf
Foto: Freepik
