Latvijas iedzīvotāji visvairāk informācijas par veselības problēmām vasarā iegūst internetā (35%) un pie ģimenes ārsta (31%), liecina uzņēmuma “Grindeks” veiktā aptauja*. Savukārt 8% respondentu pēc palīdzības griežas pie farmaceita.
Jāizvēlas pārbaudītus resursus
Internets ir ātrs risinājums, tādēļ nav pārsteigums, ka vairāk kā trešdaļa aptaujāto tieši tur meklē atbildes ar veselību saistītos jautājumos. Tomēr ne visa tiešsaistē pieejamā informācija ir droša. Ieteicams izvēlēties uzticamus avotus, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapu, Veselības ministrijas informācijas materiālus, ārstu biedrību vai aptieku portālus. Bet, ja rodas šaubas, vislabāk ir sazināties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
Pirmās palīdzības aptieciņa – nepieciešamība, dodoties dabā vai ceļojumā
Aptauja arī rāda, ka 22% respondentu vismaz vienu reizi, dodoties ceļojumā vai pie dabas, ir saskārušies ar veselības problēmām, bet līdzi nav bijusi pirmās palīdzības aptieciņa. Savukārt 26% aptaujāto atklāj, ka, dodoties atpūtā, vienmēr parūpējas par aptieciņas klātesamību.
Labi aprīkota pirmās palīdzības aptieciņa var pasargāt no sarežģījumiem, īpaši vietās, kur tuvumā nav aptiekas vai medicīnas iestādes. Aptieciņai jābūt gan automašīnā, gan mugursomā, dodoties pārgājienā vai ceļojumā. Lai būtu droši dažādās situācijās, aptieciņā jābūt pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, antiseptiķiem un plāksteriem brūču apkopšanai, elastīgām saitēm sastiepumu vai sasitumu gadījumiem, pretalerģijas līdzekļiem, saules aizsargkrēmam un pēc saules lietojamie līdzekļiem, kā arī pretinsektu līdzeklim un līdzeklim pret niezi pēc insektu kodumiem. Tāpat jāiekļauj medikamenti, kas palīdz pret vemšanu, caureju, gremošanas traucējumiem. Nevajag aizmirst arī par personīgajiem recepšu medikamentiem.
Dodoties ceļā, svarīgi ir arī pārbaudīt, kur atrodas tuvākā aptieka vai slimnīca, un atcerēties ārkārtas palīdzības numuru 113. Sagatavotība var būt izšķiroša.
Jāpārliecinās, ka medikamenti tiek pareizi uzglabāti
Savukārt, veidojot savu mājas aptieciņu, ir jāpārbauda visu medikamentu derīguma termiņi. Drošā veidā jāutilizē tās zāles un citas medicīnas preces, kurām ir beidzies derīguma termiņš. Nederīgu medikamentu lietošana var būt ne tikai neefektīva, bet pat bīstama. Zāles arī nevajadzētu lietot, ja mainījies to izskats, krāsa, smarža, kā arī jāsaprot, vai ir zināms to lietojums. Ja pēc zāļu iegādes to fizikālās īpašības ir mainījušās vai arī nav zināms, kādiem gadījumiem paredzētas, tad noteikti nākotnē tās nebūs derīgas.
Uzglabājot medikamentus mājās, ir jāpārliecinās, ka visi medikamenti tiek glabāti vēsā, sausā vietā, prom no tiešiem saules stariem. Jāizvairās no medikamentu glabāšanas vannas istabā, kur karstums un mitrums var ietekmēt to efektivitāti. Vislabāk izmantot slēdzamu nodalījumu, ja mājās ir mazi bērni vai pusaudži, lai novērstu nejaušu vai nepareizu zāļu lietošanu.
*Aptauju pēc “Grindeks” pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat”, 2025. gada augustā Latvijā tiešsaistē aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Avots: Renāte Vītola
Foto: Pexels
20.08.2025.
